'Trikātai KS' atjauno maksātnespējas procesu; tiesa 6. augustā

Lietas izskatīšana, kur tiks lemts par procesa tālāko gaitu, notiks 6. augustā pulksten 13:30.

Tiesa atgādina - tā kā "Trikāta KS" noteiktajā termiņā nav iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, tiesa šodien nolēma izbeigt "Trikātas KS" tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Kā ziņots, "Trikāta KS" 20. maijā Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu par TAP ierosināšanu, savukārt tiesa noteica termiņu līdz šodienai, 23. jūlijam, TAP plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Tikmēr kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs šodien atzina, ka TAP nav izdevies saskaņot ar kreditoriem, līdz ar to, lai spētu norēķināties ar zemniekiem par kooperatīva iepirkto un rūpnīcai "Latvijas piens" piegādāto pienu, "Trikātas KS" vadība turpinās sarunas ar potenciālajiem pircējiem par 53,66% kooperatīva kapitāldaļu pārdošanu uzņēmumam "Latvijas piens".

Jau vēstīts, ka saistībā ar sarežģīto situāciju rūpnīcā "Latvijas piens" tā lielākajam akciju turētājam - "Trikāta KS" - jau tuvākajā laikā jādod atbilde par pārējo akcionāru izteikto akciju atpirkšanas piedāvājumu, atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

"Tikos ar "Latvijas piena", "Latrapa" un VAKS vadību, lai uzklausītu viedokli par uzņēmumā radušos situāciju. Abi kooperatīvi ir pauduši piedāvājumu iegādāties "Trikātai KS" piederošās uzņēmuma "Latvijas piens" kapitāla daļas. Tuvākajās dienās "Trikātai KS" ir jādod skaidra atbilde, vai tas pieņems kooperatīvu piedāvājumu vai nē," sacīja Dūklavs.

Kā ziņots, "Latvijas piena" akcionāra graudkopības kooperatīva "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža atzina, ka 21 .jūlijā "Trikātai KS" atkārtoti ticis izteikts akciju atpirkšanas piedāvājums. "Atkārtojām piedāvājumu, kuru gan tā izteikšanas pirmajā reizē, apmēram pirms mēneša, kooperatīvs nepieņēma," atzina Ruža, neminot piedāvātā darījuma apmērus.

Tikmēr "Latvijas piena" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra sacīja, ka "Latvijas piens" turpina darbu ierastajā režīmā, neraugoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju. Vienlaikus viņa informēja, ka "Latvijas piens" nosūtījis vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredītu brīvdienas uz pusgadu.

Kā ziņots, "Latvijas piens" palicis "Trikātai KS" parādā 3 036 600 eiro, līdz ar to kooperatīvs pārdod sev piederošos 55,36% rūpnīcas kapitāldaļu. Aģentūra LETA, atsaucoties uz savā rīcībā esošu neoficiālu informāciju, vēstīja, ka potenciālie "Trikātas KS" 53,66% daļu pircēji varētu būt no Igaunijas, Lietuvas vai Ukrainas. Vienlaikus informācijas avots norāda, ka pircēju sarakstā varētu būt arī vieni no lielākajiem lauksaimniecības biznesa īpašniekiem Latvijā - holdinga "Agrolats Holding" īpašnieki Paškausku ģimene.

Tikmēr "Latvijas piens" izstrādājis piedāvājumu parādu nomaksai "Trikātai KS", paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu "Trikāta", kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību divi miljoni eiro.

Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, "Trikāta KS" būs tiesīga zīmolu pārdot.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "Trikātas KS" apgrozījums 2013. gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi - 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012. gadā. Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis.

Kā ziņots, 14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piena" rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011. gada 28. septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro.

"Latvijas piena" dibinātāji 2010. gadā bija kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", apvienojot gandrīz 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014. gada 14. augustā "Piena partneri KS" izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī "Latrapam", kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu.

"Latvijas piens" darbu sāka 2012. gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.

"Latvijas piena" provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013. gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013. gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.