'Rail Baltica' projektā neprognozē lielu tiesāšanās lietu skaitu ar zemes īpašniekiem

Viņš skaidro, ka ir dažādi subjektīvi viedokļi, taču svarīgi esot izveidot normatīvo bāzi, lai var adekvāti kompensēt zaudējumus īpašniekiem, kuru īpašumi tiek skarti gan tieši, gan netieši. Jautājums gan esot, kādi būs konkrētie kompensācijas mehānismi. Uz to katrai no trim Baltijas valstīm esot jāatbild atsevišķi, ņemot vērā normatīvo regulējumu. "Valstīm ir jāiesniedz kopuzņēmumam padarītie mājasdarbi. Šis uzdevums - attiecīgās normatīvās bāzes pilnveide - ir viens no tiem, ko nevar izdarīt kopuzņēmums "RB Rail". To var izdarīt valsts, un tas ir vienkārši jāizdara," skaidro Bērziņš.

Viņš esot interesējies par pārrobežu projektiem, kas notiek Austrijā, Itālijā, Francijā un Vācijā, un secinājis, ka galvenais valstij ir korekti vienoties par kompensāciju apmēru. "Latvijas problēma varētu būt tā, ka nav lielas pieredzes šajā jomā. Manis nosauktajās valstīs tādi projekti jau ir bijuši, un cilvēki vairs neuztraucas, jo viņi ir pārliecināti par godīgu atlīdzību. Daži pat priecājas, ka varēs ko savā dzīvē veiksmīgi pamainīt. Ceru, ka tiesāšanos būs maz vai vispār nebūs," skaidro kopuzņēmuma pārstāvis. Viņam par to esot pārliecība, jo arī "Latvijas Dzelzceļam" (LDz) esot bijuši vairāki projekti, kuri ir skāruši privātpersonu intereses, un līdz šim nav bijuši gadījumi, kuros būtu tiesājušies. Ir gan pārnestas dzīvojamās mājas, gan uzceltas jaunas.

Kā ziņots, 10.jūlijā Eiropas Savienības dalībvalstis apstiprināja projektu sarakstu, kuriem piešķirams finansējums saskaņā ar Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, tostarp arī "Rail Baltica" projektam.

Latvijā šī gada 15.martā noslēdzās "Rail Baltica" projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar "Rail Baltica" projektu. "Rail Baltica" trase 265 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas, Bauskas, Olaines un Mārupes novadu un Rīgas pilsētas pašvaldību teritoriju. Patlaban tiek pētīti divi iespējamie trašu varianti. Projekts paredz dzelzceļa izbūvi līdz lidostai un multimodāla loģistikas centra izveidi Salaspilī.

Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti un ietekmes uz vidi novērtējumu veic pilnsabiedrība "RB Latvija". Līdz šā gada rudenim turpinās projekta izpētes darbi: lokālplānojumu izstrāde pašvaldībās. Septembrī un oktobrī plānots sabiedrībai parādīt lokālplānojumu projektus un tos apspriest tajās pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. 2015.gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.