"Runājot par mani, šobrīd to neredzu ne gada, ne divu, ne tuvāko trīs gadu laikā, noteikti nē. Es šobrīd dzīvoju un strādāju Lielbritānijā un daru visu iespējamo, tieši šeit esot," norādīja juriste un uzņēmēja Anglijā Ilona Kalniša.
Domājot par potenciāli apgrozāmo naudas masu, emigrantu skepse sākas ar Latvijas mazo tirgu.
"Šobrīd arī eiro kurss ļoti, ļoti traucē. Negribas darīt neko," atzina Diāna, tirdzniecības uzņēmuma Anglijā finansiste. Savukārt programmētājs, uzņēmējs Anglijā Dāvis Viļums uzsver, ka uzņēmumus cilvēki netaisa, lai glābtu valsti, bet gan sev.
Tikmēr Latvijas uzņēmumi liek lielas cerības uz to, ka daļai no 300 000 emigrantu noteikti ir vērtīgi kontakti un tamdēļ savus novadniekus ārzemēs varētu izmantot kā aģentus produkta iebīdīšanai ārvalstu lielveikalos.
"Viņi var meklēt kanālus, kādā veidā tikt īru ķēdēs un palīdzēt. Es zinu, ka "Laima" ir iesākusi sarunas ar citiem ražotājiem, kuri arī redz potenciālu tieši izmantot latviešus, kas dzīvo ārzemēs, kā ekonomikas veicinātājus," skaidroja Īrijas-Latvijas Tirdzniecības kameras vadītāja Ilze Krēsliņa.
Taču arī par šo ieceri raidījuma sastaptie latvieši ir skeptiski. Viņi norāda, ka šim mērķim ir domāta Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūra.
"Primārais mērķis būs attīstīt savu uzņēmumu, tas ir pats galvenais. Un brīvā laikā, kā saka, varbūt ar kādu padomu, bet nu primārais būs un vienmēr paliks mans uzņēmums," norādīja uzņēmējs Anglijā Hārdijs Kausiņš.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
