'Latvijas pienu' negaida 'Liepājas metalurga' liktenis, pārliecināta tā vadītāja Skudra  (28)

Vaicāta par "ātrajiem plāksteriem" uzņēmuma rādītāju uzlabošanai, lai izkļūtu no grūtībām, Skudra laikrakstam vispirms norāda, ka uzņēmumam ir vajadzīgs laiks un apgrozāmie līdzekļi. "Laiks - siera ražošanas izvēršanai, un galvenais - eksporta tirgu attīstīšanai. Savukārt, lai to veiktu, ir nepieciešami papildus apgrozāmie līdzekļi, kurus uzņēmumam, kas ir jauns, ir daudz grūtāk piesaistīt, nekā uzņēmumam ar vēsturi," uzskata Skudra.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks laikrakstam atzīst, ka nebija pareizi balstīt jauno rūpnīcu uz industriālo produktu ražošanu.

"Nevaru komentēt, vai zemnieki atgūs zaudēto naudu, bet pašlaik nozarei ir svarīgi, lai vispār šis uzņēmums strādā - tādā vai citādā veidā. Dzīvē ir pierādījies, ka produktu sortiments, pret ko ļoti iebildām, bet kas tomēr tika virzīts kā veiksmes stāsts, tirgū ir izrādījies nevajadzīgs. Šāds produktu salikums sevišķi krīzes apstākļos pēc definīcijas nevar nodrošināt uzņēmumam normālu eksistenci, nemaz nerunājot par attīstību," atzinis Šolks. "Jo Latvijā ir arī citi siera ražotāji, turklāt ar lielākām tradīcijām un pircēju uzticību. Tas, ka sieram uzraksta virsū "Trikāta", maz ko nozīmē - tas ir tikai zīmols. Sanācis veiksmes stāsts bez veiksmes," rezumē Šolks.

2015. gadā "Latvijas piens" plāno apgrozījumu saglabāt 2014. gada līmenī, kas bija 28,33 miljoni eiro. Zemniekiem piederošās rūpnīcas izveidē ieguldīti gandrīz 15 miljoni eiro, no kuriem 7,11 miljoni eiro bija garantētais valsts atbalsts, bet ES fondu finansējums - vairāk nekā 4 miljoni eiro.

Uzņēmumu dibināja kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", kas pirms gada uzņēmumu pameta, kad īpašniekiem pievienojās LPKS "Latraps" ar viena miljona investīcijām un vēlāk kooperatīvs VAKS, investējot vēl 0,3 miljonus eiro. Lielākais īpašnieks pašlaik ir "Trikāta KS" ar 54% kapitāldaļu.