Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) vērsušās pie ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) ar lūgumu nekavējoties veikt izmaiņas noteikumos par kases aparātiem, informē LTRK sabiedrisko attiecību konsultante Rūta Grikmane.
Uzņēmēji iebilst pret jau pieņemto Ministru kabineta noteikumu par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām un to grozījumu ieviešanu, vēršot uzmanību uz prasību augstajām izmaksām.
Turklāt šādam risinājumam nebūs gaidītā efekta nodokļu ieņēmumu palielinājuma ziņā, kā arī tas negarantē informācijas iegūšanu par praksē notikušajiem darījumiem, norāda uzņēmēji.
"Ne noteikumi, ne to grozījumi nedos cerēto pozitīvo ietekmi uz ēnu ekonomiku. Čeku neizsniegšanas problēmu reforma nerisinās, savukārt attiecībā uz iejaukšanos kases aparātos - tie, kuri to nedarīja, to nedarīs arī pēc reformas, un tie, kuri krāpās līdz šim, visdrīzāk centīsies to darīt arī turpmāk - noteikumi paši par sevi šo vēlmi nemazinās," vērtē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Biedrības aicina izvērtēt to, ka jaunajām prasībām nepieciešams pārejas periods ar saprātīgiem pārejas noteikumiem vismaz trīs gadu garumā pēc kases aparātu un sistēmu nonākšanas tirdzniecībā Latvijā. Ja Finanšu ministrija uzskata, ka jauno iekārtu ieviešana nepieciešama īsākā laikā, finansējums kases aparātu un sistēmu nomaiņai un pilnveidošanai ir jārod no valsts budžeta līdzekļiem, teikts paziņojumā.
Pēc LTRK aprēķiniem, lai ieviestu jaunās prasības, varētu būt nepieciešami vairāki desmiti miljoni eiro, un vēl vismaz tik pat liela summa paredzama, lai pielāgotu grāmatvedības un citas programmas, uzstādītu iekārtas un veiktu citus nepieciešamos priekšdarbus.
Uzņēmēji arī min vairākas iespējas, kā jau tagad uzlabot situāciju tirdzniecības jomā. Pirmkārt, esot nepieciešams revidēt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicēto iekārtu sarakstu, saglabājot tajā tikai kases aparātus un sistēmas ar fiskālās atmiņas blokiem. Otrkārt, būtu jānosaka atbildība par manipulācijām ar darījumu oriģinālo informāciju kases aparātos un sistēmās un to fiskālajos blokos, kā arī jālicencē servisa dienesti un jāparedz licenču anulēšana par pārkāpumiem. Tāpat nepieciešams sertificēt kases aparātus un sistēmas, kā arī stiprināt VID analītiskās spējas un valstiskā līmenī veicināt bezskaidras naudas norēķinus Latvijā.
Vēstulē Straujumai biedrības aicina nekavējoties veikt piedāvātos pasākumus, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus un sakārtojot tirdzniecības nozari, kā arī meklēt efektīvus un uz attīstību vērstus tehniskos un informācijas plūsmas risinājumus maksājumu reģistrēšanas iekārtu pilnveidošanai.
Latvijā patlaban tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji kopumā lieto vairāk nekā 52 tūkstošus kases aparātu un aptuveni 10 tūkstošus kases sistēmu.
Jau vēstīts, ka valdība iepriekš ilgās saskaņošanas dēļ atlika jauno kases aparātu prasību ieviešanas termiņu no šā gada 1. jūlija līdz 2016. gada 1. janvārim.
Noteikumi paredz, ka tirgotājiem, kuru apgrozījums iepriekšējā gada laikā pārsniedz 200 tūkstošus eiro, būs jāizmanto hibrīda kases aparāti. Savukārt, ja gada apgrozījums pārsniedz 1,5 miljonus eiro, būs jāizmanto kases sistēma.
Stingrākas tehniskās prasības kases aparātiem nepieciešamas, lai izslēgtu krāpniecības gadījumus, neatļauti iejaucoties un manipulējot ar elektronisko kases aparātu sistēmu datiem, iepriekš skaidroja VID.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
