"Patlaban piena tirgus ir ļoti saspringts un tajā ir milzīga stagnācija," sacīja Sisenis, piebilstot, ka pagaidām nav cerību, ka situācija uzlabosies pozitīvā virzienā.
Viņš arī atzina, ka piena iepirkumu cenas joprojām ir zemas un nav liecību, ka tās varētu palielināties. Tāpat arī piena produktu cenas ir pārlieku zemas.
"Elpa" valdes priekšsēdētājs arī atzina, ka pašreizējā tirgus situācijā piena nozarei būtu nepieciešams valsts atbalsts. "Varbūt valstij jānāk talkā tā, kā to dara Francijā [paredzot finansiālu atbalstu] zemniekiem un pārstrādātājiem, lai kaut kādā veidā atbalstītu. Iespējams, [valstij] jānāk talkā ar intervences iepirkumiem," sacīja Sisenis.
Sisenis piebilda, ka arī Eiropas Savienības (ES) intervences programma sausajam vājpiena pulverim un sviestam varētu palīdzēt atbrīvot iekšējo spriedzi vietējā tirgū. "Tas kaut kādā veidā atbrīvotu iekšējo spriedzi, būtu, kur likt pienu. (..) Mēs Latvijā saražojam uz pusi vairāk piena un piena produktu nekā patērējam. Tā kā ir jādomā, kādā veidā atvieglot situāciju," sacīja Sisenis, piebilstot, ka pagaidām piena pārstrādātāji nejūt atbalstu no valdības.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka 2014. gadā "Elpa" strādāja ar 3,942 miljonu eiro apgrozījumu un 24,8 tūkstošu eiro peļņu.
"Elpa" reģistrēta 1993. gadā, un tās pamatkapitāls ir 85,9 tūkstoši eiro. Uzņēmums pieder deviņām privātpersonām, tostarp uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Gundaram Sisenim. Kompānija ražo pienu, kefīru, jogurtu, saldo un skābo krējumu, biezpienu, mīkstos sierus, kā arī puscieto kazas sieru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
