Pēc viņas teiktā, ministrija ir gatava atgūt nelietderīgi izlietotos līdzekļus.
Finanšu ministrs Jānis Reirs (V) interesējās, kurš zaudējuma gadījumā segs tēriņus no valsts budžeta. No ministres un citu Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvju teiktā gan noprotams, ka ministrija ir pārliecināta par savas prasības pamatotību.
Reizniece-Ozola arī norādīja, ka diemžēl neko no izstādei sagatavotajiem materiāliem nav iespējams izmantot citos projektos.
Kultūras ministre Dace Melbārde (NA) interesējās par radīto jaundarbu likteni, taču Reizniece-Ozola norādīja, ka komandītsabiedrība ministrijai neesot iesniegusi visus nepieciešamos materiālus, un nav skaidrs, kam pieder autortiesības.
Tikmēr "Expo 2015" pārstāvis, advokāts Lauris Liepa aicināja meklēt risinājumus meklēt dialoga veidā. Pēc viņa teiktā, jaundarbi ir gatavi vai gandrīz gatavi.
Valdībā izskatītajā EM ziņojumā klāstīts, ka projektā noslēgtajos līgumos bija paredzēts radīt materiālās un nemateriālās vērtības, tostarp jaundarbus, kas paliktu ministrijas īpašumā.
Taču inventarizācijā konstatēts nepietiekams dokumentu apjoms saistībā ar jaundarbu izveidi un to statusu - ministrijai ir nodoti jaundarbi, tomēr no uzskaitījuma nav iespējams pārliecināties, kas tieši veido nodevumu - jaundarbu, kas ir šī jaundarba autori un kādas tiesības uz šiem autordarbiem iegūst EM kā pasūtītājs.
"Ņemot vērā to, ka komandītsabiedrība "Expo 2015" nav sniegusi EM pieprasīto informāciju par faktiski veiktajiem darbiem, no līdz šim ministrijas rīcībā esošās informācijas nevar gūt pārliecību par autortiesību statusu, līdz ar to arī par EM īpašumtiesībām uz jaundarbiem," skaidro ministrija.
Vienlaikus EM nav nodoti jaundarbi tādā stāvoklī un komplektācijā, lai tos būtu iespējams nodot kādam lietošanai vai arī izmantot. Atsevišķi jaundarbi vai to fragmenti, kuri, iespējams, ir radīti, atrodas pie autoriem, atzīst EM.
Kopumā "Expo Milano 2015" projektam tika piešķirti 5,725 miljoni eiro, kas bija paredzēti paviljona projektēšanai, būvniecībai un iekārtošanai (mēbelējums, apsaimniekošana u.c.), ekspozīcijas sagatavošanai, mārketingam un komunikācijai, kā arī paviljona nojaukšanai, projekta vadībai un citiem administratīvajiem izdevumiem, kas saistīti ar Latvijas dalību izstādē.
Saistībā ar projektu tika noslēgti divi līgumi - par Latvijas ekspozīcijas tehniskā projekta izstrādi un saskaņošanu, autoruzraudzību un konsultāciju sniegšanu un par ekspozīcijas idejiskās ieceres - saturiskā redzējuma māksliniecisko un organizatorisko realizēšanu, kā arī uzraudzību. Līgumcena bija attiecīgi 226,7 tūkstoši eiro un 2,541 miljonu eiro apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa.
Izbeidzot līgumus, organizatoriem bijuši izmaksāti attiecīgi 179,3 tūkstoši eiro un 857,7 tūkstoši eiro, klāsta EM.
Savukārt vēlāk - februāra sākumā - komandītsabiedrība "Expo 2015" iesniegusi ministrijai nodošanas un pieņemšanas aktu projektus, kur aprēķinātās papildus izmaksas veido gandrīz 186 tūkstošus eiro. Taču ministrija pakalpojumu apjomam un kvalitātei nepiekrīt - komandītsabiedrība neesot iesniegusi izdevumus apliecinošos dokumentus, kas būtu nepieciešami, lai izvērtētu pakalpojumu izmaksu pamatotību, tāpat netika iesniegti papildus dokumenti vai materiāli, kuri apliecinātu faktisku darbu veikšanu visā līgumu darbības periodā.
"EM inventarizācijas komisija secinājusi, ka kopumā vairāk nekā 91% no veiktajiem maksājumiem (777,7 tūkstoši eiro no 851,9 tūkstošiem eiro) ir uzskatāmi par nepamatoti veiktiem, ņemot vērā nodevumu neesamību vai to kvalitāti, kā arī izmaksu pamatojošo dokumentu (piemēram, līgumu ar trešajām personām) trūkumu," teikts EM sagatavotajā ziņojumā.
Saskaņā ar valdībā izskatīto ziņojumu EM turpmāk ar izstādes organizatoru precizēs Latvijas saistības attiecībā uz paviljona būvniecībai piešķirtā zemes gabala atgriešanu sākotnējā stāvoklī un, ja nepieciešams, paveiks nepieciešamos darbus.
Savukārt sadarbībā ar pieaicināto ekspertu plānots turpināt strīda ar komandītsabiedrību par saistību izpildi vešanu tiesā, iespēju robežās nodrošinot izmaksājamo summu samazināšanu.
Jau vēstīts, ka komandītsabiedrības "Expo 2015" ieskatā tās darbībā pārkāpumus neesot saskatījis ne Valsts ieņēmumu dienests, ne Valsts kontrole.
Tikmēr Valsts kontrole norāda, ka tā ir veikusi noteiktas pārbaudes saistībā ar budžeta līdzekļu izlietošanu, gatavojoties dalībai "Expo", tomēr tā nav bijusi atsevišķa un šim darījumam veltīta revīzija.
Valdība 27.janvārī atbalstīja EM ierosinājumu pārtraukt izstādē "Expo Milano 2015". Līdz ar to 2015.gadā valsts budžetā varētu ietaupīt aptuveni 3,3 miljonus eiro, bet 2016.gadā - 0,16 miljonus eiro.
Šāds lēmums tika pieņemts, jo līdz izstādes atklāšanai atlikušais laiks EM ieskatā nebija pietiekams kvalitatīva projekta sagatavošanai.
Vēlāk EM atteicās norēķināties ar "Expo 2015" par paveikto, norādot, ka iesniegtajos rēķinos nav atspoguļota patiesa veikto darbu vērtība un patiesi veiktie darbi. Lai atgūtu līdzekļus, komandītsabiedrība vērsusies tiesā.
Par notikušo EM divas amatpersonas atbrīvotas no darba, vēl viena amatpersona pazemināta amatā uz gadu, bet citai amatpersonai izteikts aizrādījums.
Latvijai izstādē bija atvēlēts 1147 kvadrātmetru apbūves gabals, kurā sākotnēji bija plānots būvēt paviljonu, kas aizņemtu 600 kvadrātmetru.
"Expo Milano 2015" notiek no šā gada 1.maija līdz 31.oktobrim Itālijā, Milānā.