"Tas ir liels izaicinājums pieņemt šādu darbu. Ņemot vērā, ka visā Eiropā notiek gāzes tirgus tirgus liberalizācija, tas ir arī ļoti atbildīgs postenis ar lieliem darbiem nākotnē. Tā kā tas likās man ļoti interesanti - enerģētika man vienmēr ir bijusi personīgi ļoti tuva un tādēļ es arī pieņēmu šo izaicinājumu," pēc "Latvijas Gāzes" padomes sēdes sacīja Kalvītis.
Tostarp viņš uzsvēra, ka "gāzes tirgus liberalizācijai ir jānotiek ar visām no tās izrietošajām sekām".
Kalvītis, runājot par iemesliem kādēļ izvēlējies kandidēt amatam, žurnālistiem norādīja, ka politiskajā karjerā iepriekš daudz nodarbojies ar enerģētikas jautājumiem gan kā ekonomikas ministrs, gan kā premjers. "Enerģētika man nav sveša un vienmēr ir interesējusi, tā kā tajā brīdī, kad es uzzināju, ka šāda iespēja ir, es arī pieteicos konkursam," sacīja Kalvītis.
Viņš pastāstīja, ka tiekoties ar kompānijas akcionāriem un uzklausot viņu vēlmes un stratēģiskos plānus un nākotnes vīzijas, arī pašam nācies izdarīt dažādus secinājumus un pieņemt lēmumus.
Pēc viņa teiktā, lielākais izaicinājums "Latvijas Gāzei" turpmākajos divos trijos gados būs tieši trešās enerģētikas paketes ieviešana, tas nozīmē gāzes tirgus liberalizācija, kas būs juridiski komplicēts un sarežģīts process no daudziem aspektiem. "Es domāju, ka nāksies diezgan daudz palauzīt galvu, lai to izdarītu vislabākajā veidā, lai no "Latvijas Gāzes" pārveides ieguvēji būtu gan kompānijas īpašnieki, gan patērētāji," sacīja Kalvītis.
Runājot par attiecībām ar Krieviju un to ietekmi uz viņa izvēli šim amatam, viņš atzīmēja to, ka kā valdības vadītājs savā laikā izveidoja attiecības ar Krieviju un tās uzlabojās. "Varbūt, ka tas ir tāds, teiksim, viens no iemesliem kāpēc mani izvēlējās, bet ģeopolitiski šī situācija, protams, nav vienkārša - tā ir sarežģīta. Es ceru, ka gāzes biznesā, vismaz Latvijas teritorijā un Baltijas teritorijā politiski faktori nedominēs pār ekonomiskajiem faktoriem," pauda Kalvītis.
Viņš piebilda, ka skatoties uz "Latvijas Gāzes" vēsturi, tas ir ir veiksmīgākais uzņēmums, kas gājis cauri privatizācijas procesam, kā rezultātā iegūti divi stratēģiski investori no Austrumiem un no Rietumiem un "Latvijas Gāze" visus šos gadus ir strādājusi ar ļoti labu peļņu un ļoti labiem radītājiem, nav bijušas nekādas ne tehniskas problēmas, ne gāzes piegādes problēmas. "Es gribētu teikt, ka šajā sfērā nekādi politiski aspekti un nekad neesmu viņus sajutis, arī kā politiķis. Es domāju, ka pilnīgi iespējams turpināt šo darbu tādā pašā veidā kā tas ir bijis jau iepriekšējos 15 gadus," vērtēja Kalvītis.
Runājot par Krieviju, viņš atzīmēja to, ka vienmēr visam pamatā jābūt ekonomiskajam aspektam un, ja Krievija ir lielākais gāzes piegādātājs Eiropā, tad, protams, viņu ekonomiskās intereses ir pārdot vairāk gāzi un saglabāt patērētājus. "Tā, ka es šeit neredzu nekādas politiskas manevra iespējas un līdz šim pieredze rāda, ka ir ļoti pozitīvi virzījies," sacīja Kalvītis.
Jau rakstīts, ka Latvijas dabasgāzes apgādes kompānijas "Latvijas Gāze" valdes priekšsēdētājs būs Kalvītis. Kompānijas padome viņu atzinusi par piemērotāko kandidātu no 30 amatam atlasītajiem.
"Latvijas Gāzes" pārstāvji maija beigās paziņoja par ilggadēja uzņēmuma vadītāja Adriana Dāvja aiziešanu no kompānijas vadības neilgi pirms beidzas viņa darba līgums ar uzņēmumu. Kopā ar Dāvi "Latvijas Gāzes" vadību pameta arī divi citi valdes locekļi - Aleksandrs Mihejevs un Anda Ulpe. Dāvim darba līgums ar "Latvijas Gāzi" beidzas 15.augustā.
"Latvijas Gāze" nodarbojas ar dabasgāzes iegādi, transportēšanu, uzglabāšanu un sadali. Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir "E.ON Ruhrgas International" (47,2%), Krievijas "Gazprom" (34%) un "Itera Latvija" (16%). Kompānijas akcijas kotē "Nasdaq Riga" biržas otrajā sarakstā.