AS "KVV Liepājas Metalurgs" pašlaik turpina darbu pie jaunu saražotās produkcijas noieta tirgu apgūšanas, un jauni eksports tirgi ļaus pieņemt darbā līdz pat 200 jauniem darbiniekiem, portālam "Delfi" pavēstīja uzņēmumā.
Pašlaik uzņēmums arī turpina pārvērtēt aktīvus un detalizēti analizēt uzņēmuma pārņemšanas procesu.
"KVV Liepājas Metalurgs" valdes loceklis Igors Talanovs tikšanās laikā ar kreditoriem uzsvēra, ka šā brīža pasaules metalurģijas nozarei sarežģītā periodā tik liela uzņēmuma veiksmīga attīstība un jaunu darba vietu radīšana ir atkarīga no koordinētas un konstruktīvas uzņēmuma, kreditoru un valsts pārstāvju sadarbības.
"KVV Liepājas Metalurgs" sekmīgai attīstībai un jaunu noieta tirgu apgūšanai aicina kreditorus sniegt uzņēmumam kredītresursus un citus finanšu instrumentus.
Pēc uzņēmumā teiktā, "KVV Liepājas Metalurgs" pašlaik ir izdevīgi līgumi ar izejvielu piegādātājiem, kā arī jauniem tiešās produkcijas gala pircējiem, kas ļauj apiet starpniekus.
"Tie ir labi priekšnosacījumi eksporta stiprināšanai. Jauno eksporta iespēju izmantošana ļaus pieņemt darbā no 150 līdz 200 strādniekiem, lai ievērojami palielinātu ražošanas jaudu," norādīja Talanovs.
Galvenie "KVV Liepājas Metalurgs" eksporta tirgi ir Baltija, Skandināvija un Rietumeiropa. Intensīvi strādājot pēdējo pusgadu, uzņēmums sekmīgi noslēdzis produkcijas sertifikātu iegūšanu vairākos tirgos.
"Pasaules līmenī "KVV Liepājas Metalurgs" ir iespējas atkal kļūt konkurētspējīgam uzņēmumam, jo mūsdienīgās iekārtas un profesionālie darbinieki ir labs pamats turpmākajai attīstībai," uzsver Talanovs. Vienlaikus viņš atzīst Vācijas, Itālijas, Polijas nozares spēlētāju radīto konkurenci, kur uzņēmumi saņemot lielāku valsts palīdzību. Nelabvēlīga esot arī globālā konjunktūra - neizdevīgā ASV dolāra un eiro kursa attiecība ietekmēja izvejvielu cenu pēdējā gada laikā, turklāt celtniecības apjomi ir zemi.
"KVV Liepājas Metalurgs" tikšanās laikā ar kreditoriem uzsvēra vēlmi konstruktīvi sadarboties, izklāstīja eksporta iespējas un sarežģītos konkurences apstākļus, un vienojās aktīvi kopā sekmēt uzņēmuma attīstību.
Lai uzņēmums varētu audzēt konkurētspēju, jāatgūst zaudētie noieta tirgi, jāstiprina mārketings un radikāli jāsamazina ražošanas izmaksas, uzsver kompānijā. Atbalsts valstiskā līmenī būtu nepieciešams arī profesionālu metalurģijas speciālistu sagatavošanā un noteikta līmeņa izglītības programmu izveidošanā.
"Līdz šim darbinieku apmācība faktiski notikusi par uzņēmuma līdzekļiem un šāda veida investīcijas nav ne ātrs, ne vienkāršs process," min "KVV Liepājas Metalurgs".
Jau vēstīts, ka "KVV Liepājas metalurgs" 19. maijā paziņoja, ka ir spiests samazināt ražošanas jaudas un atlaist daļu darbinieku, jo produkcijas pašizmaksas nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citur pasaulē.
Maija sākumā "Liepājas metalurgā" strādāja aptuveni 960 darbinieki, taču mēneša beigās uzņēmuma vadība paziņoja, ka pēc ražošanas sašaurināšanas rūpnīcā darbu turpinās vien nepilni 300 darbinieki. Pašlaik kompānijas darbinieku skaits pieaudzis līdz 540 cilvēkiem.
Līgums par "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai "KVV Group" tika parakstīts pērn oktobrī. Ukrainas uzņēmums par "Liepājas metalurga" pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.
Pašlaik "KVV Liepājas Metalurgs" saražo ap 26 tūkstošiem tonnu tērauda armatūras mēnesī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
