'Metalurgs' gatavs palielināt ražošanas apmēru par 30-40%  (19)

Kazmins klāstīja, ka ražošanas apmēru palielināšana gan atkarīga no noslēgtā līguma nosacījumiem – valdībai jāpieņem konkrēti lēmumi.

"Tas ļaus mums palielināt ražošanas apmēru par 30-40%," sacīja Kazmins. Viņš arī atgādināja par uzņēmuma plānu palielināt darbinieku skaitu par 200 cilvēkiem.

Ja valdība spers vēl citus soļus, kurus pagaidām investora pārstāvis neatklāja, darbinieku skaits varētu sasniegt pat 1200-1300 cilvēkus.

Pēc viņa teiktā, "Metalurga" attīstība atkarīga no trīs pušu sadarbības – valsts, rūpnīcas un investora. Tikšanās laikā nekas konkrēts no valsts neesot prasīts, taču valdības pārstāvji esot izpratuši metalurģijas problēmas, kas valda pasaules līmenī.

"Valdība ir ieinteresēta uzņēmuma turpmākā attīstībā," teica Kazmins.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) informēja, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktoram Andrim Ozolam, sadarbojoties ar Ekonomikas, Satiksmes un Finanšu ministrijām, uzdots mēneša laikā sagatavot atbildes uz visiem "Metalurga" īpašniekus interesējošajiem jautājumiem un to, cik lielu atbalstu valsts var sniegt, nepārkāpjot likumdošanas prasības.

Atbalsts gan nav gaidāms finansējuma veidā, bet, piemēram, piemērojot atlaides dzelzceļa tarifiem.

Ozols skaidroja, ka, saskaņā ar "Metalurga" īpašnieku teikto, biznesa matemātika "neiet kopā", proti, izejmateriālu cenas ir būtiski pieaugušas, bet galaprodukcijas cena sarūk.

"Līdz ar to objektīvais pamats būt šādai ražotnei Latvijā, Eiropas Savienībā, kur elektrība ir dārga,[..] tad uzņēmums uzstāj uz papildu materiālu labumu gūšanu, nevis, lai nopelnītu, bet, lai varētu strādāt bez zaudējumiem," viņš norādīja.

Uzņēmums lūdzis gan lielākas atlaides elektroenerģijai (papildu jau atbalstītajām izmaiņām, kas paredz samazināt obligātā iepirkuma komponentes maksājumus energoietilpīgajiem uzņēmumiem), gan citus palīdzību kredītresursu iegūšanai u.c.

"Ja izrādīsies, ka valsts atbalsta maksimālā pakete ir nepietiekama, tad es nezinu, vai ir citi konstruktīvi risinājumi," atzina LIAA vadītājs, uzsverot, ka Latvijai jādara viss, lai uzņēmums turpina strādāt un attīstīties.

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) norādīja, ka Ekonomikas, Satiksmes un Finanšu ministrijas jau tikšanās laikā sniedza savus piedāvājumus, taču uzņēmums devis "diezgan skaidru signālu, ka ar to vien nepietiks".

Komentējot to, kāds atbalsts gaidāms no valdības saistībā ar augstajām elektroenerģijas izmaksām, Kazmins atzina, ka no valdības dzirdēti daudzi solījumi, bet investors vēlētos redzēt praktisku rīcību.

Jau vēstīts, ka vairāki bijušie un vēl strādājošie AS "KVV Liepājas metalurgs" darbinieki iepriekš atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām norādīja uz sarežģītu situāciju uzņēmumā un aicināja to risināt.

Vēstulē pausts, ka investora izvēle rūpnīcai bijusi "fatāla kļūda". Vēstulē investoram veltīta plaša kritika, tāpat tiek kritizēts Latvijas drošības iestāžu un valdības darbs, pretendentu izvēlē.

Tikmēr "KVV Liepājas Metalurgs" iepriekš norādīja, ka turpina darbu pie jaunu saražotās produkcijas noieta tirgu apgūšanas, un jauni eksporta tirgi ļaus pieņemt darbā līdz pat 200 jauniem darbiniekiem.

Maijā uzņēmums paziņoja, ka ir spiests samazināt ražošanas jaudas un atlaist daļu darbinieku, jo produkcijas pašizmaksas nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citur pasaulē.

Maija sākumā "Liepājas metalurgā" strādāja aptuveni 960 darbinieki, taču mēneša beigās uzņēmuma vadība paziņoja, ka pēc ražošanas sašaurināšanas rūpnīcā darbu turpinās vien nepilni 300 darbinieki. Pašlaik kompānijas darbinieku skaits pieaudzis līdz 540 cilvēkiem.

Līgums par "Liepājas metalurga" pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai "KVV Group" tika parakstīts pērn oktobrī. Ukrainas uzņēmums par "Liepājas metalurga" pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.

Pašlaik "KVV Liepājas Metalurgs" saražo ap 26 tūkstošiem tonnu tērauda armatūras mēnesī.