Martinsona dēls no Latvijā vislielāko pelnītāju pjedestāla gāzis 'ABLV Bank' īpašniekus  (47)

"Lursoft IT" valdes locekle Daiga Kiopa informēja, ka iepriekšējo gadu pelnītāju topa līderus šogad apsteigt ir izdevies 22 gadus vecajam Martinsonam, kurš ir ierindojies saraksta pirmajā vietā.

"Saraksta veidošanas vēsturē tas ir nebijis gadījums, kad gados tik jauns uzņēmējs ieņem topa pirmo vietu. Vienlaikus gan ir jāteic, ka šis sasniegums ir gūts, pateicoties turīgajam tēvam Mārim Martinsonam, un jaunā uzņēmēja tiešs nopelns SIA "BE projekts", SIA "MM investīcijas", SIA "Profs Real Estate" pērnajos labajos finanšu rezultātos, visticamāk, varētu būt minimāls, bet secinājumi, kas ir balstīti uz publiski ticamiem datiem un dokumentiem, atspoguļo tieši šādu ainu - kopējais peļņas apjoms Martinsonam piederošajos uzņēmumos 2014.gadā pārsniedza 30 miljonus eiro," atzina Kiopa.

1993.gadā dzimušais Mārcis Martinsons kopš 2012.gada oktobra ir 100% kapitāldaļu īpašnieks uzņēmumā SIA "MM investīcijas", kas savukārt ir 100% vai arī daļējs īpašnieks kopumā 16 uzņēmumiem - "Moduls-Rīga", "GRIF 23", "MMA Invest", "Palladium Rīga", "Extron Investments", "BE Projekts", "viensviens.lv", "Agelluss rosae", "Dzintara rezidence", "Priežceļi", "LENVEST", "MM investīciju risinājumi", "Moduls Interjers", "MN Invest", "AN Projekts" un "GRIF 29", liecina "Firmas.lv" informācija.

Iepriekš "MM investīcijas" 100% īpašnieks bija Mārča Martinsona tēvs Māris Martinsons.

Kopš 2014.gada septembra Mārcis Martinsons ir 70% kapitāldaļu īpašnieks SIA "Profs Real Estate". Tāpat kopš 2012.gada marta Mārča Martinsona tiešā īpašumā ir 50% kapitāldaļu SIA "BE Projekts".

Jau ziņots, ka 2014.gada septembrī par finanšu noziegumiem aizdomās turētais uzņēmējs Māris Martinsons ir pametis būvfirmas "Moduls-Rīga" valdes priekšsēdētāja amatu. Savukārt 2015.gada jūlijā saistībā ar sākto izmeklēšanu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanu no amata nolēmis atkāpties būvniecības uzņēmuma SIA "Moduls Rīga" padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Martinsons.

Martinsons skaidroja, ka šāda lēmuma pieņemšana ir saistīta ar pašlaik notiekošajiem izmeklēšanas procesiem, kuros viņš ir iesaistīts.

"Moduls Rīga" vārds 2014.gada vasarā izskanēja saistībā ar Finanšu policijas ierosināto lietu pret uzņēmumiem, kas, iespējams, izmantojuši mākslīgi izveidotu firmu pakalpojumus, lai valstij izkrāptu pievienotās vērtības nodokli. Noziedzīgais grupējums esot darbojies divus gadus, valstij nenomaksātos nodokļos radot kaitējumu vairāk nekā 11 miljonu eiro apmērā.

Kā grupējuma organizētājus policija tur aizdomās arī Jelgavas tiesas priekšsēdētājas vietnieces Ivetas Salakas vīru Juri Salaku un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja operatīvā darbinieka Jāņa Miķelsona civilsievu Antu Dišereiti. Dišereites loma grupējumā bijusi grāmatvedības kārtošana. Viņai finanšu policija kā drošības līdzekli prasīja apcietinājumu, taču tiesa viņu izlaida brīvībā pret 50 000 eiro drošības naudu.

Savukārt 2013.gadā Ekonomikas policija sāka izmeklēšanu arī par Māra Martinsona dibināto uzņēmumu "Evopipes" par, iespējams, mēģinājumu izkrāpt Eiropas fondu naudas. Māra Martinsona dibinātais Jelgavas uzņēmums "Evopipes" līgumu ar Latvijas Investīciju attīstības aģentūru (LIAA) par iekārtām cauruļu ražošanai slēdza 2009.gadā par kopējo summu 5 miljoni eiro. "Evopipes" uzrādīja, ka iekārtas piegādās Vācijas un Polijas uzņēmumi, tomēr aģentūra pamanīja, ka Polijas firma iekārtas piedāvā par krietni lielāku sadārdzinājumu, nekā ir tirgus cena. Kad aģentūras darbinieki noskaidroja, ka Polijas firma jau ilgāku laiku nekādu saimniecisku darbību neveic, LIAA atteicās Martinsona uzņēmumam maksāt līdzfinansējumu. "Evopipes" naudas pieprasījumu atsauca , taču Ekonomikas policija jau bija sākusi izmeklēšanu par krāpšanas mēģinājumu.

Pelnītāju saraksta veidotāji norāda, ka tālākais pelnītāju saraksts šajā gadā gan nenes tik lielus pārsteigumus. Saraksta otro vietu ieņem "ABLV Bank" īpašnieks Fiļs ar nopelnītiem 27 434 000 eiro, bet trešajā otrs bankas īpašnieks Bernis ar nopelnītiem 26 859 000 eiro.

Lielāko pelnītāju saraksta ceturtajā vietā ierindojies AS "Rietumu banka" lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins ar 24 541 000 eiro, bet piektajā vietā ir SIA "Mikrotīkls" kapitāldaļu turētājs Arnis Riekstiņš ar 20 275 373 eiro.

Starp 100 lielākajiem pelnītājiem ar 5 010 221 eiro iekļuvis arī azartspēļu kompānijas "Fēnikss" īpašnieks Jānis Zuzāns, ar 4 926 817 eiro - SIA "Skonto būve" dibinātājs Guntis Rāvis, ar 1 628 564 eiro - uzņēmējs Juris Savickis, ar 1 479 329 eiro - SIA "Mono" kontrolpaketes turētājs Mihails Uļmans un ar 876 253 eiro - ekspremjers Māris Gailis.

Saraksta lielākie pelnītāji pērn kopumā ir nopelnījuši vairāk nekā 301,8 miljonus eiro, t. sk. desmit lielāko pelnītāju peļņa pārsniedz 164,5 miljonus eiro.

"ABLV Bank" īpašnieki ir arī pērn lielāko dividenžu saņēmēji - Fiļs dividendēs saņēmis 18 662 000 eiro, bet Bernis - 18 271 000 eiro. Savukārt trešais lielāko dividenžu saņēmējs ir AS "Rietumu banka" lielākais īpašnieks Leonīds Esterkins ar 8 859 000 eiro.

"ABLV Bank" informēja, ka lielāko daļu no dividendēm abi bankas lielākie akcionāri ir ieguldījuši bankas tālākajā attīstībā, kā arī akcionāri darbojas kā mecenāti, kuru dibinātais labdarības fonds "ABLV Charitable Foundation" piedalās Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja būvniecības projektā.

Kiopa norādīja, ka tradicionāli veiksmīgo un pelnošāko nozaru vidū ir farmācija, būvniecība un darbības ar nekustamo īpašumu, viesnīcu un azartspēļu bizness, kravu pārvadājumi. Liela daļa uzņēmēju, diversificējot riskus, pelnītāju topā arī šogad ir iekļuvuši holdingkompāniju darbības rezultātā.

Tāpat kā iepriekš, arī šoreiz sarakstā galvenokārt ir iekļuvuši stiprā dzimuma pārstāvji, ko apliecina statistika - no visiem megapelnītājiem 18% ir sievietes, tiesa, pērn viņu skaits bija mazāks - 12%. Vērtējot topa lielāko pelnītāju vecumu, redzams, ka šoreiz vīriešu vidējais vecums ir 51 gads, bet sieviešu - 46 gadi.

Jaunais Latvijas 100 visvairāk nopelnījušo uzņēmēju saraksts izveidots, balstoties uz "Lursoft" datubāzē apkopotajiem Uzņēmumu reģistrā iesniegtajiem kompāniju gada pārskatiem, bet bankām - uz kredītiestāžu publiskotajiem gada pārskatiem.

Šis saraksts parāda nevis uzņēmēju kā fizisko personu saņemtos ienākumus no viņu īpašumā esošajām kapitāldaļām (dividendes), bet gan 2014.gadā gūtās peļņas un ciesto zaudējumu (tos summējot) daļu, kas atbilst viņu īpašumā esošo kapitāldaļu daudzumam, kāds tas bijis saskaņā ar uzņēmumu dalībnieku un akcionāru reģistriem.

Sarakstā ir ierēķinātas tikai tās kapitāldaļas, kas uzņēmējiem Latvijā reģistrētās kompānijās pieder tieši, kā fiziskām personām, - pieņēmumi par ārzonas un citām ārvalstu kompānijām, aiz kurām varētu stāvēt konkrētas personas, šajā sarakstā nav ņemti vērā.