Saistībā ar Jelgavas rūpnīcas "Latvijas piens" kontrolpaketes turētājam kooperatīvam "Trikāta KS" pieteikto maksātnespēju tiek mainīts rūpnīcas padomes sastāvs, no amata atceļot padomes priekšsēdētāja vietnieku, "Trikātas KS" līdzšinējo vadītāju Uldi Krievāru, informēja uzņēmumā.
Krievāra vietā ar maksātnespējas administratores lēmumu iecelts bijušais Lietuvas AS "Žemaitijos pienas" Eksporta daļas vadītājs Rimantas Banevičus.
Taujāta, vai Banevičus iecelšana amatā saistīta ar iespējamo interesi kārtot kooperatīva daļu pārdošanu Lietuvas uzņēmumam, maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča atbildēja noraidoši.
"Mums padomē bija nepieciešams cilvēks ar ļoti spēcīgām zināšanām pārdošanā tieši piensaimniecības nozarē, tādēļ Banevičus tika uzrunāts. Viņš vairs nestrādā "Žemaitijos pienas", bet darbojas ar atsevišķiem veiksmīgiem projektiem. Pēc neilgām pārdomām viņš piekrita, un tas ir ieguvums uzņēmumam," sacīja Klikuča.
Padome turpinās darbu kā līdz šim - piecu cilvēku sastāvā. Priekšsēdētāja amatā darbu turpinās finansists Valdis Siksnis, kā arī pārējie "Latvijas piena" dalībnieki - kooperatīva "Latraps" ģenerāldirektors Edgars Ruža, kooperatīva VAKS valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons un kooperatīva "Dzēse" valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics.
Tāpat ar administratores lēmumu veiktas izmaiņas arī uzņēmuma valdē, valdes locekļa amatā ieceļot zvērinātu advokātu Jāni Kumsāru, kurš nomainīs uzņēmuma mārketinga direktori Ramonu Kalniņu, kura patlaban atrodas dekrēta atvaļinājumā.
Darbu valdes priekšsēdētājas amatā turpina Anita Skudra, kā arī valdes locekļi Dainis Kanepons, Agija Mūrniece un Jevģēnijs Maļiko.
Kā ziņots, kooperatīvs "Trikāta KS", kuram 6.augustā pasludināta maksātnespēja, mēģinās atjaunot darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, tomēr līdztekus tam joprojām tiek turpinātas sarunas par kooperatīva 53,66% kontrolpaketes pārdošanu rūpnīcā "Latvijas piens", iepriekš atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.
Arī Krievārs jau iepriekš norādīja - lai dzēstu parādsaistības pret biedriem, kooperatīva vadība gatavojas pārdot rūpnīcas daļas. Gatavību pirkt kontrolpaketi izteica pārējie rūpnīcas akcionāri - "Latraps" un VAKS, kuru piedāvājums gan ticis noraidīts neadekvātas cenas dēļ "Ir citi piedāvājumi, kuri ir būtiski izdevīgāki un dotu iespēju nekavējoties norēķināties ar zemniekiem," sacīja Krievārs.
Savukārt zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) 28.jūlijā pēc valdības sēdes žurnālistiem prognozēja, ka jaunais "Latvijas piena" kapitāldaļu turētājs var būt atzīts kooperatīvs no Eiropas. Vērtējot "Latvijas piena" izredzes, ministrs norādīja, ka ir trīs ieinteresēti uzņēmuma daļu pircēji, kuriem finanšu līdzekļi atļauj iegādāties "Latvijas piena" daļas.
Jau vēstīts, ka 14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piena" pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - šā gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.
"Latvijas piena" dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā "Piena partneri KS" izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī "Latrapam", kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.
Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu.
"Latvijas piens" darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.
"Latvijas piena" provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013.gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
