2015.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 0,3%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,5%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.
Tikmēr 2. ceturksnī vidējā mēneša bruto darba samaksa valstī bija 815 eiro. Salīdzinot ar iepriekšējā gada 2. ceturksni, tā augusi par 6,9%, nedaudz apsteidzot gada pieauguma tempu 6,3% šā gada 1. ceturksnī. Privātajā sektorā vidējā mēneša bruto darba samaksa bija 792 eiro, sabiedriskajā sektorā – 857 eiro, bet vispārējās valdības sektorā – 795 eiro. Privātajā sektorā algas augušas par 7,8% gadā, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 5,3%.
Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, jūlijā, salīdzinot ar jūniju, palielinājās par 5,5%. Gadu iepriekš – 2014. gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju – apgrozījums pieauga par 8,1%.
2015. gada jūlijā, salīdzinot ar 2014. gada jūliju, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,3%.
Pārtikas preču grupā tas pieauga par 2,1%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 5,7%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 7,7%. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, ir pieaudzis par 2,2%.
2. ceturksnī visaugstākais vidējās algas līmenis bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, enerģētikas nozarē un valsts pārvaldē. Savukārt zemākais vidējais atalgojums vērojams izmitināšanas, ēdināšanas un citu pakalpojumu nozarēs, izglītības, mākslas, izklaides un atpūtas, tirdzniecības, kā arī nekustamo īpašumu nozarē.
Nekustamo īpašumu nozarē gada laikā darba samaksas fonds pieauga, bet darbinieku skaits, pārrēķināts normālā (pilna) darba laika slodzē, samazinājās. Savukārt pārējās minētajās nozarēs darba samaksas fonds pieauga straujāk nekā darbinieku skaits.
Pilnas slodzes darbinieku skaita kritums vērojams arī apstrādes rūpniecībā, būvniecībā, enerģētikā, ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē, lauksaimniecībā un ieguves rūpniecībā.