OIK pieaugumu ierobežos ar 'Latvenergo' peļņu  (37)

"Latvenergo" dividendes tiks novirzītas valsts budžeta programmai "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts". 2016. gadā tam vajadzīgi 23 665 609 eiro, 2017.gadā - 48 009 955 eiro, bet 2018. gadā - 60 352 620 eiro.

100% "Latvenergo" akciju pieder valstij, un dividendes uzņēmums iemaksā valsts budžetā, tiesa, daļu iepriekšējo gadu peļņas paturot uzņēmuma attīstībai. Piemēram, šogad "Latvenergo" akcionāri lēma dividendēs valsts budžetā iemaksāt 31,48 miljonus eiro, turpretī atlikušo peļņas daļu 3,5 miljonu eiro apmērā uzņēmums paturēja turpmākai attīstībai.

Ekonomikas ministrija (EM) skaidro, ka elektroenerģijas izmaksas ir svarīgas gan uzņēmumu konkurētspējas, gan mājsaimniecību maksātspējas uzlabošanai. Līdz ar to ir svarīgi sabalansēt dažādas komponentes, kā, piemēram, OIK, subsidētās enerģijas nodokli (SEN) un lietotāja maksājumus par elektroenerģijas nodokli.

Valdība šodien atbalstīja EM priekšlikumu, kas paredz, ka valsts budžeta apakšprogrammā "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" tiek iekļauti līdzekļi no "Latvenergo" dividendēm, kā arī līdzekļi no SEN ieņēmumiem, kas 2016. gadā plānoti 33 876 000 eiro apmērā.

Kopumā ikgadējais finansējums valsts budžeta programmai "Elektroenerģijas lietotāju atbalsts" plānots 68 624 945 eiro 2016. gadā, 96 652 651 eiro 2017. gadā un 108 995 316 eiro 2018. gadā.

Ņemot vērā, ka OIK tiek noteikta periodam no kārtējā gada 1. aprīļa līdz nākamā gada 31. martam, valsts budžeta dotāciju publiskajam tirgotājam paredzēts iekļaut budžetā un izmaksāt proporcionāli OIK maksājumiem, t.i. trīs ceturtdaļas no nepieciešamās subsīdijas izmaksāt no kārtējā gada budžeta, savukārt atlikušo daļu iekļauj vidēja termiņa budžeta ietvarā nākamajā gadā.

Lai nodrošinātu nepieciešamo finansējumu arī 2018. gadā, tiks veikti grozījumi Subsidētās elektroenerģijas nodokļa likumā, nosakot ka SEN būtu jāturpina arī pēc 2017. gada, selektīvi izvērtējot, kurām tehnoloģiju grupām ir pārsubsidēšanas risks.

Valdības lēmuma rezultātā no 2016. gada 1. aprīļa OIK saglabājas 26,79 eiro par megavatstundu (MWh). EM norāda, ka, izvēloties šo risinājumu, elektroenerģijas lietotājiem kopējā cena aizvien samazinās, jo tiek prognozēts elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanās.

OIK pieaug līdz 2018. gada beigām, tādēļ jauna atbalsta instrumenta uzsākšana līdz 2018. gada beigām nav iespējama. Valstij atsevišķas saistības būs spēkā līdz 2033. gadam.

Arī koalīcija šodien atbalstīja priekšlikumu novirzīt "Latvenergo" peļņu OIK pieauguma kompensēšanai.

Premjerministre Laimdota Straujuma (V) žurnālistiem norādīja, ka elektrības cena nepalielināsies, bet Nacionālās apvienības politiķis Imants Parādnieks skaidroja, ka, saskaņā ar aprēķiniem lauku mājai samazinājums varētu būt par 0,8%, maznodrošinātajiem un trūcīgajiem izmaksas palieks aptuveni tādā pašā līmenī, savukārt mazam ražojošam uzņēmumam samazinājums varētu būt par 3,1%, vidējam uzņēmumam - par 4%, lielajiem - ap 9%.