Darījumi ar LETA un BNS ir ķēdes posms lielā uzņēmumu pārpirkšanas un apvienošanas virknē - pēdējos gados Baltijā zem viena "lietussarga" nonāk portāli, avīzes, radio, sludinājumu vietnes un ziņu aģentūras.
Loģiskā neloģika
"Delfi" jau vēstīja, ka augustā Latvijas ziņu aģentūra LETA tika pārdota Igaunijas kompānijai "UP Invest". Šis igauņu uzņēmums jau pirms gada bija iegādājies visās Baltijas valstīs strādājošo BNS grupu - tātad arī otru Latvijas ziņu aģentūru "BNS Latvija".
Toties vēl pēc brīža "UP Invest" informēja, ka BNS grupas Latvijas daļa - "BNS Latvija" - pārdota Igaunijas maksātnespējas administratoram Arno Megi.
Ziņu aģentūru klienti ir gandrīz visi Latvijas mediji - kā komercmediji, tā sabiedriskie, kā arī ziņu aģentūru informāciju un analītiskos materiālus saviem darbiniekiem abonē daudzi Latvijas uzņēmumi, valsts un pašvaldības iestādes. Kāpēc pāris nedēļu pēc tam, kad nostiprinātas pozīcijas Latvijas mediju tirgū, kontrolējot abas aģentūras, no vienas šķirties?
"UP Invest" te nekā neloģiska neredz: "BNS ir ziņu aģentūru līderis Lietuvā un Igaunijā, savukārt Latvijā lielākā aģentūra ir LETA", portālam "Delfi" skaidro "UP Invest" valdes loceklis un BNS grupas padomes loceklis Svens Nūtmans. Lēmums iegādāties LETA, bet pārdot BNS esot vien solis, lai uzlabotu pozīcijas tirgū.
Tomēr pastāv iemesls aizdomām, ka šāda aša šķiršanās no aktīviem, labprātīgi atdodot tos iespējama stipra konkurenta rokās, nav gluži dabiska biznesa prakse. Arī jaunais Latvijas BNS saimnieks nav ar pieredzi mediju darbībā.
Iespējams, BNS pārdošana ir vien formāls solis, lai izvairītos no Konkurences padomes noraidoša lēmuma, bet faktiski abas aģentūras nokļūs viena īpašnieka rokās.
Skarbs savā vērtējumā ir Igaunijas mediju koncerna "Ekspress Grupp" vairākuma akcionārs Hanss Luiks: "Daži no tirgus spēlētājiem vēlas mediju tirgu pārvērst masku ballē. Kā bijušais teātra kritiķis esmu pārliecināts, ka šis ir vēl viens karnevāla cēliens, kas tiek uzvests par godu Konkurences padomei, lai paslēptu LETA un BNS ziņu monopolu."
Arī pati "UP Invest" vadība neslēpj, ka BNS Latvijas uzņēmums pārdots, apzinoties, ka konkurences uzraugi neatļautu kompānijai iegādāties divas lielākās ziņu aģentūras valstī. Tomēr pats jaunais aģentūras īpašnieks Megi laikrakstam "Aripaev" teicis, ka par iespēju iegādāties Latvijas BNS pastāstījuši kolēģi, bet gan Megi, gan "UP Invest" vadība LTV raidījumam "de facto" iepriekš apgalvojuši, ka līdz darījumam viens otru nav pazinuši.
Konkurences padomes pārstāve Inita Kabanova portālu "Delfi" informē, ka uzraugs vērtēs šo mediju darījumu, tomēr "pagaidām Konkurences padome no apvienošanās dalībniekiem vēl nav saņēmusi pilnīgu apvienošanās ziņojumu (tādu, kurā būtu ietverta visa MK noteikumos paredzētā informācija)".
'Gali satek' pie Linnamē
Latvijas mediju patērētāji labi zina vai nojauš, kas ir tādi tirgus spēlētāji kā koncerni "Diena", "Santa", "Mediju nams", skandināvu televīzijas gigants MTG un citi, bet, visticamāk, par BNS un LETA darījumu centrālo figurantu - "UP Invest" - Latvijā ir vājš priekšstats.
"UP Invest" visās trīs Baltijas valstīs jau pieder plašs mediju biznesa portfelis, kura turētājs ir "UP Invest" meitas firma "Eesti Meedia".
Latvijā tie ir interneta ziņu portāli "Tvnet" un "Apollo", Igaunijā - laikraksts "Postimees" un reģionālas avīzes, kā arī vairākas radio stacijas, savukārt Lietuvā - portāls "15min.lt", sludinājumu portāli. Tāpat visās trīs valstīs tam pieder sludinājumu portāli "City24". Šis investors ir arī nozīmīgs spēlētājs Baltijas farmācijas tirgū - piemēram, Latvijā pazīstams gan kā zāļu vairumtirgotājs "Magnum Medical", gan ar aptieku tīklu "A aptiekas", kas strādā ar "Apotheka" zīmolu.
"UP Invest" un tātad arī "Eesti Meedia" piederošo mediju formālais īpašnieks ir Nīderlandes uzņēmums "MM Holdings". Tomēr Igaunijas biznesa vidē neviens nešaubās, ka MM nozīmē "Magnum Medical" un faktiskais visas farmācijas un nu jau arī mediju impērijas īpašnieks ir Igaunijas uzņēmējs Marguss Linnamē.
Arī Luiks pauž šaubas, ka par darījumiem ar Baltijas medijiem pašlaik lēmumus pieņem holandieši. "Es nevaru kritizēt "Eesti Meedia" īpašnieku Margusu Linnamē, jo teju visi uzņēmēji, mani ieskaitot, deviņdesmitajos gados izmantoja ārzonu uzņēmumus savā uzņēmējdarbībā. Redzot šādu novecojušu masku balli 2015. gadā, mana sirds pildās ar saldu nostalģiju," ironizē Luiks.
Zinot "Eesti Meedia" dažādos ieguldījumus Baltijas tirgū, var izteikt minējumu, ka BNS Latvijas nodaļas "atmešana" skaidrojama kā "UP Invest" nevēlēšanās iepīties domstarpībās ar konkurenci uzraugošo iestādi, līdzīgi kā tas jau noticis Lietuvā.
Lietuvā igauņu "Eesti Meedia" pieder ziņu portāls "15min.lt", sludinājumu portālu uzņēmums "Plius", savukārt žurnālu izdevējs "Žurnalu leidybos grupe" pērnā gada vidū tika pārdots Nīderlandes kompānijai "STAK Kemplake". "Delfi.lt" skaidro, ka šis darījums ļāva mediju grupainelūgt Lietuvas Konkurences padomes atļauju sludinājumu portālu pārvaldītāja - "Diginet LT" - iegādei. Tomēr jau pēc šīs kompānijas iegādes Lietuvas konkurences uzraugs sācis pārbaudi par darījumu.
Kas tālāk?
Neatkarīgi no tā, vai abas Latvijas ziņu aģentūras tikai formāli piederēs dažādiem īpašniekiem, vai arī tās patiesi konkurēs, tas, ka LETA nu pievienojusies Linnamē uzņēmumu tīklam, liek uzdot jautājumu, ko tas nozīmē Latvijas mediju tirgum ilgtermiņā.
Nūtmans uz "Delfi" jautājumu par nākotnes plāniem daudznozīmīgi izsakās, ka mediju bizness atrodas dažādu satricinājumu stāvoklī un vēl meklē ilgtspējīgus biznesa modeļus, tādēļ ir ļoti iespējama jaunu uzņēmumu ienākšana turpmākajos gados.
Nūtmans gan uzsver, ka "UP Invest" ziņu aģentūru un ziņu portālu biznesu redz kā divus pilnīgi atšķirīgus modeļus. Tas vismaz vārdos izslēdz Latvijas mediju vides kuluāros pēdējā laikā intensīvi apspriesto scenāriju par "supermediju", kas sevī ietvertu "Tvnet", "Apollo", LETA un BNS.
Kā jau minēts, Rožukalne "Delfi" norāda - ziņu aģentūru apvienošanas gadījumā konkurences pazušana varētu pat nebūt negatīvs faktors, jo līdz šim abiem sāncenšiem cīņā par klientiem nācies "dempingot" cenas, ciest zaudējumus un saskarties ar darbinieku trūkumu.
Daudzās valstīs ir viena nacionālā ziņu aģentūra, kas ar laiku kļūst par starptautiskas aģentūras daļu. Ekspertes ieskatā fakts, ka jaunais LETA īpašnieks ir igauņu uzņēmums un nopietns spēlētājs mediju biznesā, ir laba ziņa.
Tomēr "Eesti Meedia" īpašnieka ienesīgākais bizness ir farmācijas un aptieku nozare. Lai gan nav pamata apšaubīt koncernā strādājošo cilvēku profesionalitāti, tomēr, ziņojot par Linnamē citiem biznesiem, tas tiek darīts piesardzīgi un var veidoties pašcenzūra konkrētajos tematos, pieļauj Rožukalne.
Tomēr, kā piebilst eksperte, "šāda ir pasaules tendence - veidojas lielas biznesa grupas, kurās viens no virzieniem ir mediji". "Latvijas gadījumā, ienākot ārvalstu uzņēmumiem, samazinās vietējā biznesa un politiķu iespējas ietekmēt mediju saturu," viņa skaidro.
Arī citi mediju nozarē strādājošie uzņēmumi attīsta biznesu dažādos virzienos - MTG līdztekus TV kanāliem attīsta portālu "Skaties.lv", paralēli sabiedriskajai TV un radio izveidojis arī ziņu portāls "Lsm.lv", arī "Baltic Media Alliance" , kam pieder "Pirmais Baltijas kanāls", paziņojusi par portāla veidošanu.
Rožukalnes vērtējumā ir pilnīgi dabiski, ka no klasiskajiem medijiem, piemēram, avīzēm vai televīzijas kanāliem "izaug" interneta mediji. Tapāt norit arī pretējs process - tie mediji, kas "piedzimuši" kā interneta ziņu portāli, piemēram, "Delfi" vai "Huffington Post" attīsta arī savas televīzijas.
Pašlaik visas tendences liecina, ka tiek koncentrēti resursi satura radīšanai, jaunu formātu atrašanai. Tas nozīmē, ka saturs varētu kļūt daudzveidīgāks, kā arī kvalitatīvāks. "Ir pietiekami daudz interneta projektu, kas saprot, ka izdzīvošana ir atkarīga no oriģināla un augstākas kvalitātes satura," skaidro Rožukalne.
Viņasprāt, ziņu aģentūras Latvijā arī pēc darījuma piedāvās analītisku saturu. "Ja mediji vairāk veido savu oriģinālo saturu, tad pēc aģentūru ziņām ir mazāks pieprasījums," viņa uzskata.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
