Regulators dod 'zaļo gaismu' gāzes importam no Lietuvas  (36)

SPRK norādīja, ka turpmāk dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves izmantošana un brīvo jaudu piešķiršana būs pārskatāma, atklāta un darbosies uz vienlīdzīgiem nosacījumiem. Līdz šim trešo pušu piekļuve balstījās uz divpusējo vienošanos ar energokompāniju "Latvijas Gāze" (LG).

"Noteikumi nosaka dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, pārvades sistēmas un krātuves brīvo jaudu lietošanas tiesību piešķiršanas kārtību, gadījumus, kādos infrastruktūras operators drīkst pārtraukt vai ierobežot pārvades sistēmas un krātuves lietošanu, pārvades sistēmas operatora un lietotāju tiesības un pienākumus, norēķinu kārtību un sistēmā ievadītās un izvadītās dabasgāzes līdzsvarošanas jeb balansēšanas kārtību," atzīmēja regulatorā.

Atbilstoši noteikumiem informācija par tirgū pieejamajām pārvades sistēmas un krātuves brīvajām jaudām būs atklāta, publiski LG mājaslapā un regulāri aktualizējama. Nolūkā nodrošināt nepārtrauktu dabasgāzes pārvades sistēmas un krātuves darbību un atbilstošu tehnisko stāvokli LG ir pienākums kontrolēt sistēmā ievadītās un izvadītās dabasgāzes kvalitāti, veikt tās uzskaiti un līdzsvarot dabasgāzes pārvades sistēmu, savukārt tirgus dalībnieku pienākums, kuri vēlas transportēt dabasgāzi, ir nodrošināt pārvades sistēmā ievadāmās dabasgāzes, biogāzes un no biomasas ražotās gāzes, kā arī gāzveida stāvoklī pārvērstās sašķidrinātās dabasgāzes atbilstību Ministru kabineta noteiktajiem dabasgāzes kvalitātes raksturlielumiem, ievērot noteiktos darba režīmus un dabasgāzes transportēšanas grafiku.

Enerģētikas likums nosaka, ka dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas noteikumus izstrādā sistēmas operators un apstiprina regulators. "Lai noteiktā dabasgāzes infrastruktūras lietošanas kārtība būtu caurskatāma, taisnīga, vienlīdzīga, nediskriminējoša un atklāta, kā arī tiktu sabalansētas un līdzsvarotas visu dabasgāzes tirgus dalībnieku intereses, regulators pirms noteikumu apstiprināšanas organizēja konsultāciju procesu, kura ietvaros tika organizētas vairākas publiskās konsultācijas neklātienē, uzklausīšanas sanāksme un organizētas darba apspriedes ar infrastruktūras sistēmas operatoru," pauda SPRK.

Pēc tajā vēstītā, konsultācijās viedokli par sagatavotajiem noteikumu projektiem izteica Ekonomikas ministrija, Konkurences padome, Latvijas Nacionālā gāzes termināļa biedrība, Lietuvas Enerģētikas ministrija, Lietuvas Nacionālā cenu un enerģijas kontroles komisija un komersanti - "Amber Grid", "EG Võrguteenus" (ar Igaunijas Konkurences padomes atbalstu), "Elering Gaas", "Eesti Energia", "Klaipedos Nafta", "Lietuvos dujų tiekimas", "Get Baltic", "Litgas" un "Latvenergo".

"Kopumā regulators saņēma tuvu 500 priekšlikumu (daudzi no kuriem savstarpēji pārklājās) par vairāk nekā 20 dažādām ar noteikumiem saistītām tēmām. Regulators iepazinās un rūpīgi izvērtēja visus priekšlikumus. Lielākā daļa no ieteikumiem ir ņemta vērā un LG izstrādāto noteikumu projektu redakcijas konsultāciju procesa laikā tika atbilstoši pilnveidotas. (..) Viens no priekšlikumiem, kuru regulators saņēma no komersantiem, norādīja uz nepieciešamību noteikt izejas punktus no pārvades sistēmas uz sadales sistēmu, kas ļautu Latvijas lietotājiem piegādāt gāzi no alternatīviem avotiem sava patēriņa vajadzībām. Attiecīgo priekšlikumu regulators ir ņēmis vērā, un tas ir iestrādāts apstiprinātajā noteikumu redakcijā," pauda SPRK.

Regulators rūpīgi sekos, kā LG pilda noteikumos ietvertos pienākumus un kāda veida uzlabojumi būtu nepieciešami nākotnē, lai sekmētu pēc iespējas atvērtu un ērtu pārvades sistēmas un krātuves izmantošanu trešajām pusēm.

SPRK padome par attiecīgo jautājumu plānoja lemt pagājušajā nedēļā, 3.septembrī, taču nolēma gala lēmuma pieņemšanu atlikt. Regulatora pagājušās nedēļās sēdē energokompānijas LG Juridiskās daļas vadītāja Inga Krūmiņa pauda, ka, veicot sākotnējo noteikumu projektu izvērtēšanu, kompānijas ieskatā tie neatbilst Satversmei un Enerģētikas likumam. Tāpat noteikumu projektos esot daudz tehnisku neprecizitāšu.

Uzņēmuma pārstāvji pauda, ka viņi precizētos noteikumu projektus saņēma vien 31.augustā pēcpusdienā, un lūdza regulatora padomi jautājuma skatīšanu atlikt, lai LG varētu kārtīgi iepazīties ar noteikumu projektiem.

Kompānijas pārstāvji arī uzskatīja, ka noteikumu projekti nesniedz Latvijas lietotājiem iespēju iegādāties gāzi no sašķidrinātās gāzes termināļa (SGT) Lietuvā, jo LG ir ekskluzīvas tiesības Latvijā tirgot gāzi līdz 2017.gada aprīlim. LG valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis uzsvēra - gadījumā, ja, piemēram, valsts energokompānija "Latvenergo" iegādāsies gāzi no Lietuvas, tas var beigties ar starptautisku tiesvedību.

Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs pauda, ka LG pārstāvjiem nav taisnība. Kompānijai esot ekskluzīvas tiesības tirgot gāzi Latvijas teritorijā, taču "Latvenergo" gāzes iepirkums no Lietuvas būtu darījums ārpus Latvijas teritorijas, uz ko neattiecas LG piešķirtās monopoltiesības.

Pēc diskusijām SPRK padome nolēma apspriesties slēgtā sēdē un aptuveni pēc pusotras stundas paziņoja, ka jautājums tiks skatīts 10.septembra skatīts sēdē, kad gaidāms galīgais balsojums par noteikumiem.

LG nodarbojas ar dabasgāzes iegādi, transportēšanu, uzglabāšanu un sadali. Uzņēmuma lielākie īpašnieki ir "E.ON Ruhrgas International" (47,2%), Krievijas "Gazprom" (34%) un "Itera Latvija" (16%). Kompānijas akcijas kotē "Nasdaq Riga" biržas otrajā sarakstā.

SPRK ir neatkarīga valsts iestāde, kas izveidota un darbojas, lai valsts regulējamajās nozarēs ‒ enerģētikā, telekomunikācijās, pastā, dzelzceļa transportā ‒ aizstāvētu sabiedrisko pakalpojumu lietotāju intereses un veicinātu sabiedrisko pakalpojumu attīstību.