Lietuvas transporta ministra vietnieks Arijands Šļups paudis pārsteigumu par Latvijas satiksmes ministra Anrija Matīsa izteikumiem, ka Lietuvas vērtējumā Baltijas valstu kopuzņēmumam "RB Rail", kurš ir atbildīgs par Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projektu, nav jādod plašas pilnvaras.
Šļups piektdien teica, ka pašlaik notiek sarunas par šo jautājumu.
"Esam pārsteigti par publiskiem - augsta ranga amatpersonu - komentāriem no mūsu partneru "Rail Baltica" projektā puses, ka Lietuva nevēlas deleģēt atbilstošas pilnvaras "RB Rail"," viņš sacīja.
"Es vēlos pateikt, ka gluži pretēji - notiek sarunas ekspertu līmenī, kuru mērķis ir izklāstīt principus atbildības sadalei starp kopuzņēmumu un valstu institūcijām un sniegt kopuzņēmumam nepieciešamos instrumentus, lai tas pienācīgi varētu darīt savu darbu," paziņoja Šļups.
Šonedēļ Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss sacīja, ka Baltijas valstu starpā atšķiras viedoklis par to, cik plašas funkcijas atvēlēt "Rail Baltica" projekta kopuzņēmumam un Baltijas valstu starpā patlaban galvenās diskusijas ir par to, cik liela loma "Rail Baltica" infrastruktūras izbūvē, projektēšanā, uzturēšanā un koordinēšanā būs "RB Rail".
Ministrs atzina, ka Latvijas un Lietuvas domas jautājumā par to, cik lielas funkcijas atvēlēt "RB Rail", atšķiras. "Mēs uzskatām, ka kopuzņēmumam būtu jādod diezgan lielas pilnvaras šī projekta īstenošanai. Atšķirīgs viedoklis ir Lietuvai, kura neuzskata, ka uzņēmumam būtu jādod ļoti plašas iespējas. Mums svarīgākais, protams, ir, lai sliedes un infrastruktūra, kas būtu izbūvēta Latvijas teritorijā, piederētu nevis kopuzņēmumam, bet gan Latvijas valsts uzņēmumam, Latvijas valstij," uzsvēra Matīss.
Viņš norādīja, ka Lietuvas ieskatā "RB Rail" vajadzētu atvēlēt, piemēram, projekta koordinēšanas funkcijas.
Vienlaikus gan Matīss uzsvēra, ka Baltijas valstīm ir svarīgi vienoties par "RB Rail" funkcijām. "Tas tiešām ir jāpārdomā, jo kopuzņēmuma loma ir tiešām liela. Tas jau nav Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas dzelzceļš, tas ir Baltijas dzelzceļš, un [ir] ļoti daudzas lietas, lai tās tiktu koordinētas - lai sliedes, signalizācijas sistēmas un viss pārējais tiktu savietots, lai šī infrastruktūras sistēma tiktu izmantota, tam visam ir jābūt sakoordinētam," pauda ministrs.
Triju Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" Komercreģistrā iegrāmatots pērn novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1,95 miljonu eiro, un atbilstoši akcionāru līgumam tā uzdevums ir "Rail Baltica II" projektēšana, būvniecība un mārketings.
Projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma - "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
