{13290de0-600a-ed91-b1f1-e5c7f3120967}
Foto: LETA

Nākamā gada budžets ir balstīts īstermiņa vajadzībās, nevis ilgtermiņa skatījumā, norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidents Vitālijs Gavrilovs.

LDDK preses dienesta pārstāve Ieva Kustova pavēstīja, ka pirmdien notika LDDK vadības un darba devēju pārstāvju tikšanās ar Latvijas Pašvaldības savienības (LPS) priekšsēdi Andri Jaunsleini. Saruna notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes ietvaros.

"Gan valdības sociālie partneri, gan sadarbības partneri – tostarp pašvaldības – ir ieinteresēti, lai valsts budžets un ar to saistītā nodokļu politika tiktu veidota ar izpratni par vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi uz valsts attīstību, iedzīvotāju nodarbinātību un labklājības izaugsmi. Patlaban gan mēs, gan pašvaldību savienība ar bažām raugāmies uz šāgada budžeta izstrādes procesu, kurš drīzāk balstīts īstermiņa vajadzībās, nevis ilgtermiņa skatījumā," sacīja Gavrilovs.

Tāpat LDDK un LPS atzīmēja, ka politiķiem, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem jāvelta visas pūles, lai veidotu līdzsvarotu nodokļu bāzi turpmākajos gados un nepieļautu jaunas kļūdas nodokļu politikas un budžeta veidošanas jomā.

"Svarīgi apzināties, ka uzņēmēji, darbinieki un pašvaldības, visi iedzīvotāji ir ieinteresēti tādā nodokļu politikā un tādā budžeta veidošanā, kas rada labākus apstākļus Latvijas uzņēmēju konkurētspējai, līdz ar to ir pamats algu pieaugumam un tā rezultātā – arī labākiem pašvaldību pakalpojumiem," pauda Jaunsleinis.

Abas organizācijas tikšanās laikā pauda vienotu izpratni par to, ka darba nodokļu slogs ir viens no atslēgas faktoriem uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā. Taču pašreizējā situācijā, nepārdomāti veidojot nākamā gada valsts budžetu, ir bažas par uzņēmējdarbības aktivitātes un nodarbinātības pasliktināšanos, nevis tās izaugsmi.

Jau rakstīts, ka valdība 31.augustā ārkārtas sēdē panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem. Tostarp nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Vienlaikus par 10 eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.

Budžetu Saeimā plānots iesniegt līdz 30.septembrim.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!