Piena iepirkuma cena Latvijā kopš Krievijas embergo noteikšanas ir sarukusi par 28%, intervijā sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.
"Piena iepirkuma cena Latvijā kopš embargo noteikšanas ir samazinājusies jau par 28%, savukārt Lietuvā - par 21%, un Igaunijā - par 28%. Vidēji Eiropas Savienībā (ES) piena iepirkuma cenas kritums bijis daudz mazāks – tikai 19%," teica Dūklavs.
Viņš arī piebilda, ka, ņemot vērā embargo un vairāku citu faktoru izraisīto pārprodukciju pasaules tirgū, piena produktu tirgus cenas šobrīd ir būtiski zemākas nekā pirms gada, un lielākais kritums vērojams vājpiena pulvera cenā. "Latvijā vājpiena pulvera cena šobrīd ir par 41% zemāka nekā pirms gada, bet sviesta un siera cenas - attiecīgi par 19% un 22% zemākas. ES vidējās tirgus cenas piena produktiem ir sarukušas nedaudz mērenāk - vājpiena pulverim par 34%, sviestam par 15%, un sieram par aptuveni 22%," pastāstīja zemkopības ministrs.
Tāpat viņš minēja, ka, pretēji sākotnējām prognozēm, piena kvotu atcelšana nav būtiski ietekmējusi piena iepirkuma apmērus ES. "Piena iepirkuma ziņā šobrīd kvotu atcelšanai būtiskas ietekmes ES kopumā nav, jo īpaši, salīdzinājumā ar Krievijas embargo atstāto ietekmi gan uz ražošanu, gan uz tirgu," sacīja Dūklavs.
Zemkopības ministrs arī piebilda, ka pēc Eiropas Komisijas (EK) informācijas, 2015.gada pirmajā pusgadā ES kopumā iepirkts tikai par 0,2% vairāk piena nekā pirms gada. Starp dalībvalstīm relatīvi lielākais pieaugums ir bijis Īrijā (+8%) un Ungārijā (+7%). Savukārt visbūtiskāk iepirkums samazinājies Rumānijā - par 8%. Turpretī Latvijā šajā laikposmā piena iepirkums bijis par 1% mazāks, Lietuvā iepirkums pieaudzis par 1,2%, bet Igaunijā samazinājies par 5%.
Tāpat Dūklavs pastāstīja, ka piena ražošana pēc kvotu atcelšanas Latvijā ir samazinājusies par 1,6%.
Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins 24. jūnijā paziņoja par Krievijas sankcijām pret Eiropas Savienību (ES), tostarp embargo lielākajai daļai pārtikas produktu importa, pagarināšanu par gadu.
Tāpat ziņots, ka saistībā ar Krievijas agresiju Ukrainā 2014. gada 1. jūlijā pret Krievijas enerģētikas, aizsardzības un finanšu sektoriem tika noteiktas ES sankcijas. Krievija uz tām atbildēja, 2014. gada augustā aizliedzot ievest lielāko daļu pārtikas produktu no ES.