Mainoties vidējai darba samaksai, pārskatīs valsts amatpersonu atalgojumu  (9)

Amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju - valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.

Arī Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām. Tādējādi Saeimas deputāti nepārskata paši savas algas un nav pieņemts atsevišķs lēmums par algu palielinājumu.

Saskaņā ar likumu Saeimas deputāta mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos eiro, piemērojot koeficientu 3,2. Plānojot nākamā gada budžetu, Saeimas Kanceleja katru gadu pārrēķina deputātu algas un tām nepieciešamos budžeta līdzekļus, ņemot vērā aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru.

Mēneša vidējā darba samaksa Latvijā pēdējos gados ir pieaugusi. 2012. gadā tā bija 685 eiro, 2013. gadā - 716 eiro, bet 2014. gadā - 765 eiro.