Delfi foto misc. - 44819
Foto: AFP/Scanpix

Centieni un panākumi ārvalstu investīciju piesaistē Latvijai ir tikai viena medaļas puse, otra ir ārvalstu uzņēmumi, kas izbeidz darbību mūsu valstī.

Protams, jo vairāk uzņēmumus dibina kādas valsts investori, jo lielāka iespējamība, ka būs arī lielāks šo uzņēmumu "atbirums". Visvairāk likvidēti uzņēmumi ir no kaimiņvalstīm – Krievijas, Lietuvas un Igaunijas, liecina "Creditreform Latvijā" pētījums par pēdējo triju gadu laikā likvidētājiem vai reorganizētajiem ārvalstu (vairāk nekā 50% kapitāldaļu) uzņēmumiem, izņemot akciju sabiedrības, kurām nav pieejams oficiāls dalībnieku saraksts un kas neveido pat vienu procentu no visa kopējā uzņēmuma skaita Latvijā.

Aug investīcijas un bankroti

Pirmajā vietā ir Krievija ar 240 likvidētiem uzņēmumiem. Lai arī kopējais investīciju apjoms no Krievijas pieaug -, kā liecina Latvijas Bankas dati, par teju 50% pagājušajā gadā - un tas ir nozīmīgs investors Latvijā, Krievijas faktors uzņēmējiem ir bijis jāierēķina savā riskā arī mierīgākos laikos. Turklāt Krievijas investīciju apjoma pieaugums šobrīd vairāk saistāms ar kapitāla bēgšanu uz drošākām valstīm, un viena no tām ir arī Latvija.
Savulaik Lietuvas biznesa vidē figurēja teiciens: ja tev nepieder uzņēmums Latvijā, tad jau tu nemaz neesi īsts uzņēmējs.

Skaļi un ekonomiku šūpojoši bankrotu gadījumi nav jāmeklē nemaz tik tālā pagātnē, piemēram, "Latvijas krājbankas" maksātnespēja. Bankrota brīdī banka piederēja Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam, par kura godprātīgu rīcību bankas darbībā izskanējušas šaubas. Tāpat ir zināms, ka Latvijas valsts iestādes kopš tā brīža ar daudz lielāku piesardzību ir attiekušās pret Krievijas kapitāla ienākšanu banku sektorā kopumā.

Otrajā vietā ir rosīgie leiši ar 230 uzņēmumiem. Savulaik Lietuvas biznesa vidē figurēja teiciens: ja tev nepieder uzņēmums Latvijā, tad jau tu nemaz neesi īsts uzņēmējs. Tomēr izskatās, ka pēdējos gados tā vairs nav taisnība. Statistikas dati apstiprina, ka investīciju apjoms no Lietuvas mūsu valstī pēdējā gada laikā ir sarucis.

Te, protams, vietā ir arī jautājums - ko mēs saprotam ar vārdu investors – vai tas uzņēmums, kas mūsu valstī uzbūvē jaunu rūpnīcu vai pakalpojumu centru, vai arī dibina uzņēmumu, lai mums pārdotu citur ražotu produkciju. Diemžēl oficiālā statistika neizvērtē investīciju kvalitāti un to pievienoto vērtību. Tomēr arī atsevišķu Lietuvas uzņēmumu "pazušana" no Latvijas tirgus ir bijusi pamanāma, piemēram, 2014. gadā lietuviešu mazumtirgotājs "Palink" pārdeva daļas uzņēmumā vietējam "Mego".

Foto: Reuters/Scanpix
Savulaik zviedros bija iesakņojusies doma: ja mans onkulis Latvijā tirgo apavus, tad es arī tur noteikti varēšu notirgot zivis.

Lielākie laimes meklētāji

Trešie ir mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi ar apmēram 150 uzņēmumiem. Skaidrs, ka kaimiņu valstu uzņēmēji ir tie, kam visvieglāk izmēģināt spēkus mūsu zemē, jo ir saprotama biznesa vide, nav jāinvestē nesamērīgas naudas summas u.t.t.

Arī igauņu investīciju kopējais apjoms Latvijā pēdējā gadā samazinājies. Iespējams, pazīstamākais igauņu uzņēmuma bankrots ir saistīts ar bijušo akciju sabiedrību "Lauma" šīs desmitgades sākumā. Uzņēmums piederēja Igaunijas investīciju fondam "Alta Capital", tomēr jau tobrīd visa reālā darbība bija pārcelta uz citiem uzņēmumiem, kā rezultātā ražošana necieta.

Tālāk seko baltkrievi ar apmēram 130 likvidētiem uzņēmumiem. Lai arī absolūtos skaitļos investīciju apjoms no Baltkrievijas ir audzis, to kopsumma ir desmitiem reižu mazāka nekā no Lietuvas vai Igaunijas. Iespējams, ņemot vērā lielo dibināto un bankrotējušo uzņēmumu skaita attiecību pret samērā nelielajiem ieguldījumiem, baltkrievus varētu uzskatīt par lielākiem laimes meklētājiem nekā iepriekš minēto valstu uzņēmējus.

Krievijas investīciju apjoma pieaugums šobrīd vairāk saistāms ar kapitāla bēgšanu uz drošākām valstīm, un viena no tām ir arī Latvija.

Apavi un zivis

Ar 80 un 60 likvidētiem uzņēmumiem seko Lielbritānijas un Vācijas uzņēmēji. Savukārt septītajā vietā ar gandrīz 50 uzņēmumiem ir mūsu aizjūras kaimiņi zviedri. Zviedrija ar savām bankām tiek uzskatīta par lielāko investoru Latvijā, turklāt kopējais investīciju apjoms ir stabils ar nelielu pieauguma tendenci.

Tai pat laikā, vērtējot tieši mazos un vidējos uzņēmumus, jāņem vērā, ka savulaik zviedros bija iesakņojusies doma: ja mans onkulis Latvijā tirgo apavus, tad es tur arī noteikti varēšu notirgot zivis. Sanāca vilšanās, jo tirgus nav tik vienkāršs.

Ārvalstu uzņēmumiem Latvijā ir dažādi veicies, ir virkne pozitīvu piemēru, tomēr ir arī neveiksmes. Tomēr nākas atzīt, ka visskaļākie esam bijuši mēs paši ar tādiem notikumiem kā "Bankas Baltija" vai "Parex bankas" bankrotu, kas parāva līdzi gandrīz visu valsti. Krīze bija arī laiks, kad atvadījāmies no vairākiem vietējā kapitāla auto dīleriem, piemēram, "Bensons auto", uz izdzīvošanas robežas nonāca vairāki metālapstrādes uzņēmumi, nemaz nerunājot par nekustamā īpašuma uzņēmējiem.

InvestīcijasMaksātnespējabizness

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit