Lauku zemes īpašniekiem ierobežos īpašuma nodokļa sloga pieaugumu  (2)

Pašreizējais likums "Par nekustamā īpašuma nodokli" paredz, ka visos gadījumos nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam kā nodokļa bāze tiek izmantota nekustamā īpašuma nodokļa objekta kadastrālā vērtība pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī.

2014. gada 23. decembrī Ministru kabinets ir apstiprinājis kadastrālo vērtību bāzi 2016. gadam, atbilstoši kurai Valsts zemes dienests (VZD) ir aprēķinājis prognozētās nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, kuras, pēc stāvokļa uz 2016. gada 1. janvāri, saskaņā ar likumu "Par nekustamā īpašuma nodokli" tiks izmantotas kā nodokļa bāze nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam par 2016. gadu.

Saskaņā ar VZD sniegto informāciju izmaiņas lauku zemes kadastrālajās vērtībās skar visas lauku pašvaldību teritorijas. Lauksaimniecības zemes kadastrālo vērtību bāzes vidējais pieaugums ir 29%, bet dažās teritorijās pārsniedz pat 70% robežu. Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir nekustamā īpašuma nodokļa bāze, sagaidāms arī attiecīgs nodokļa apmēra pieaugums.

Līdz ar to bija nepieciešams tiesiskais regulējums, kas, ņemot vērā kadastrālo vērtību pieaugumu, lauku zemju īpašniekiem nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu.

Lai nodrošinātu samērīgu nekustamā īpašuma nodokļa sloga pieaugumu, ņemot vērā tirgus vērtību un attiecīgi arī kadastrālo vērtību pieaugumu, turpmāk līdz 2020. gadam lauku teritorijās zemes vienībām ar platību, kas pārsniedz trīs hektārus un kurām vismaz viens no noteiktajiem lietošanas mērķiem ir no lietošanas mērķu grupas "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" vai "Ūdens objektu zeme", nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinam izmantos speciālo vērtību, ko VZD aprēķina ārpus Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas.

Ikgadējais speciālās vērtības nekustamā īpašuma nodokļa vajadzībām pieaugums lauku zemēm nepārsniegs 20% no iepriekšējā gadā zemes vienībai aprēķinātās kadastrālās vērtības vai speciālās vērtības.

Grozījumi likumā paredz no 2016. līdz 2020. gadam nodokļa aprēķinam izmantot divu veidu nodokļa bāzes - nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību (vispārīgā gadījumā) un speciālo vērtību (lauku zemēm, kuru platība pārsniedz trīs hektārus).

Speciālo vērtību noteiks ārpus pilsētu administratīvajām teritorijām esošajām zemes vienībām (to daļām), kuru platība pārsniedz trīs hektārus un viens no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem ir "Lauksaimniecības zeme", "Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu" vai "Ūdens objektu zeme".

Grozījumi nosaka, ka speciālā vērtība ir lauku zemes kadastrālā vērtība ar noteiktu pieauguma ierobežojumu - taksācijas gada speciālā vērtība ikgadēji nepārsniedz 20% no iepriekšējam taksācijas gadam noteiktās lauku zemes speciālās vērtības.

Speciālo vērtību noteiks VZD, izmantojot Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos datus par attiecīgo zemes vienību.

Kā norādījusi Tieslietu ministrija, zemes vienības platība trīs hektāri kā kritērijs speciālās vērtības noteikšanai ir izvēlēts, balstoties uz nekustamā īpašuma tirgus analīzes rezultātiem. Zemes vienības līdz šādai platībai nav klasiska lauksaimnieciskās ražošanas zeme, bet gan tās pamatā ir paredzētas retinātai apbūvei. Darījumus ar šādām zemes vienībām neizmanto arī kadastrālo vērtību bāzes izstrādei lauku teritoriju lauku zemēm. Arī tad, ja tā tomēr tiek izmantota lauksaimnieciskai ražošanai, ņemot vērā kopējo platību, vērtību līmeni un aprēķināto nodokli, papildu aprēķini nodokļa pieauguma ierobežošanai būtu nesamērīgi.

Lai noteiktu, vai konkrētai zemes vienībai aprēķināma speciālā vērtība, VZD izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datus uz taksācijas perioda 1.janvāri (nodokļa prognozes vajadzībām uz 1.jūniju).

2016. gadā speciālo vērtību aprēķinās, salīdzinot kadastrālo vērtību, kāda tā bijusi zemes vienībai uz 2015. gada 31. decembri, un kadastrālo vērtību, kas noteikta uz 2016. gada 1. janvāri.

Nākamajos taksācijas gados speciālo vērtību aprēķinās, izmantojot iepriekšējā taksācijas gadā noteikto speciālo vērtību un likumā noteikto nekustamā īpašuma nodokļa bāzes pieauguma ierobežojumu.

Speciālā vērtība kā nodokļa bāze tiks izmantota arī gadījumos, kad lauku zemei tiek piemērota nekustamā īpašuma nodokļa papildlikme (piemēram, neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei u.c.).

Saskaņā ar VZD informāciju par lauku zemes vienību kadastrālo vērtību kopsummām, kas atrodas lauku teritorijā un kuru platība ir lielāka par trīs hektāriem, 2015. gadā šādu zemes vienību kadastrālo vērtību kopsumma ir 2,045 miljardi eiro, bet 2016. gadā prognozētā kadastrālo vērtību kopsumma būtu 2,671 miljards eiro.

Pēc VZD aprēķiniem, ieviešot likuma grozījumus ar 2016. gada 1. janvāri un ņemot vērā, ka speciālās vērtības pieaugums lauku zemei nedrīkst pārsniegt 20% no iepriekšējā gada zemes vienībai aprēķinātās kadastrālās vērtības, 2016. gada prognozētā zemes vienību speciālo vērtību kopsumma nodokļu vajadzībām būtu 2,402 miljardi eiro.

Ņemot vērā likuma grozījumus, nekustamā īpašuma nodokļa prognozes 2016.-2018. gadam tiek samazinātas par 3,2 miljoniem eiro katru gadu.