Tiesa noraida juristu pieteikumu atzīt kādreizējā fotoradaru uzstādītāja 'V-Traffic' maksātnespēju

Līdz ar to "V-Traffic" maksātnespējas lieta tika izbeigta.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas - 7.oktobra.

Neviena no lietā iesaistītajām pusēm uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradusies.

Kā ziņots, "V-Traffic", kura agrākais nosaukums bija "Vitronic Baltica un partneri", finanšu nedienas sākās jau pirms vairākiem gadiem. Uzņēmumam tika sākts tiesiskās aizsardzības process. 2012.gada novembrī ar tiesas lēmumu tiesiskās aizsardzības process tika izbeigts – uzņēmums iesniedza saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa plānu.

Tieši 2012.gada 28.septembrī Valsts policija (VP) izbeidza ar "V-Traffic" noslēgto iepirkuma līgumu. Pāris nedēļas vēlāk ar "V-Traffic" tika noslēgta jauna vienošanās, kas paredz, ka fotoradari atsāk darboties, bet fiksē ātruma pārkāpumus ne ilgāk kā līdz tā paša gada 31.decembrim. Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrijai (IeM) nācās precizēt budžeta plānus par ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar fotoradaru darbību.

Savukārt dažas dienas iepriekš - 25.septembrī, valdība uzdeva IeM divu mēnešu laikā izvērtēt iespēju atpirkt no Vācijas ražotāja "Vitronic GmbH" ne vairāk kā 57 radarus, kas jau tolaik bija uzstādīti uz Latvijas ceļiem. Vienlaikus Ministru kabinets atļāva nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, ja IeM izlems iegādāties fotoradarus no Vācijas uzņēmuma.

Pirmās runas par fotoradaru ieviešanu Latvijā sākās 2009. gadā. Divus gadus vēlāk – 2011. gadā, IeM izsludināja iepirkuma konkursu par fotoradaru uzstādīšanu. Taču viens no pretendentiem - SIA “Lattelecom” – vērsās ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par konkursa nolikumā paredzētām specifiskām prasībām, kas liedz plašam uzņēmumu lokam dalību konkursā. IUB fotoradaru konkursa nolikumā iekļautos nosacījumus atzina par nepamatotiem un Iekšlietu ministrijai nācās konkursa nolikumu labot.

Atkārtotajā konkursā par “lielā laimesta ieguvēju” kļuva AS "Vitronic Baltica" - "VITRONIC Dr.-Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH" un SIA "Komeccentrs DATI grupa" kopīgi izveidotā apvienība. Atbildīgā ministrija publiski skaidroja, ka uzvarētāja piedāvājums bijis izdevīgāks. Proti, privātais partneris bija startējis ar pretenzijām uz mazāko daļu no soda naudām - 35% no ikmēneša sodu ieņēmumiem par radaru fiksētajiem pārkāpumiem.

Līgums paredzēja, ka "Vitronic Baltica un partneri" kopumā jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari. Kopumā radaru piegāde un uzturēšana varētu izmaksāt vairāk nekā 11 miljonus latu, liecināja toreizējās aplēses.

2011. gada 8. martā ministrijas plāni paredzēja, ka jaunie fotoradari uz ceļiem parādīsies tā paša gada 21. oktobrī. Policija oktobra sākumā publiskoja radaru karti. Tomēr paredzētajā datumā uz Latvijas ceļiem stacionārie fotoradari tā arī neparādījās. Ar uzņēmumu VP vienojās, ka plānoto stacionāro fotoradaru vietā mēneša laikā radaru piegādātāji uz ceļiem izvietos 15 pārvietojamos fotoradarus.

2011. gada 4. novembrī vēl toreizējais Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmumam nāksies maksāt līgumsodu, kas, saskaņā ar līgumu, esot aptuveni 0,001% no kopējās līguma summas par katru nokavēto dienu.

Taču arī 2011. gada decembrī stacionārie fotoradari uz ceļiem vēl nebija atrodami. Toreiz atklājās, ka līguma izpilde kavēsies – šoreiz AS „Latvijas Krājbanka" bankrota dēļ. Uzņēmumam šajā bankā bija atvērtas kredītlīnijas, no kurām būtu jāfinansē jauno fotoradaru uzstādīšana.

Lai gan stacionāro radaru uzstādīšana kavējās, pēc pirmā mēneša, kad uz ceļiem parādījās 15 pārvietojami radari, policija paziņoja, ka tie pieķēruši 4663 ātruma pārkāpējus. Laikā no 21.novembra līdz 23.decembrim par pārkāpumiem uzlikta soda nauda 84 845 latu apmērā. Zivtiņš toreiz izteica gandarījumu par rezultātiem, kādi sasniegti ar radariem, sakot, ka ierīces ir sevi attaisnojušas. Tiesa vēlāk gan viņš bija starp tiem, kas kritizēja radaru ieviešanu, sūrojoties, ka uzņēmums "nepakļaujas nekādai disciplīnai, nekādai subordinācijai un tamlīdzīgām lietām".

2011. gada janvāra beigās uz Latvijas ceļiem aizvien nebija neviena stacionārā fotoradara. Toreiz policijas šefs Ints Ķuzis pieprasījis "Vitronic Baltica" līdz 20. maijam ceļus aprīkot ar visiem līgumā paredzētajiem mobilajiem un stacionārajiem fotoradarus. Uzņēmuma pārstāvis Dmitrijs Osipovs gan nekavējoties norādīja, ka, visticamāk, to izpildīt nebūs iespējams – „Krājbankas” bankrota un citu uzņēmuma iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ.

Togad maijā uzņēmums uz ceļiem bija uzstādījis tikai dažus stacionāros fotoradarus. Tie visi atradās Rīgā. Uzņēmums IeM adresēja sarakstu, kurā bija norādīti vairāki iemesli, kāpēc fotoradaru uzstādīšana tik ļoti aizkavējusies.

2012. gada septembra vidū uz Latvijas ceļiem uzņēmums bija uzstādījis 61 fotoradaru, no kuriem 27 bija stacionārie fotoradari un 34 pārvietojamie fotoradari.

Tā paša gada augustā valdība nolēma lauzt līgumu ar fotoradaru piegādātāju un ieviesēju "Vitronic Baltica un partneri" saistībā ar radaru ieviešanas problēmām. Līgumu bija paredzēts lauzt 2012. gada 29.septembrī. Uzņēmums gan piedāvāja IeM jau uzstādītos 57 radarus atpirkt, bet valdība izlēma līgumu lauzt.

Vēl pirms līguma laušanas - 3. septembrī, uzņēmums nomainīja nosaukumu un kļuva par „V-Traffic” . 2012.gada 15. decembrī vācu uzņēmuma fotoradari uz Latvijas ceļiem darbojās pēdējo dienu.

No 2013.gada 1. janvāra uz ceļiem ātrumu kontrolēja četri iepriekš valsts iegādātie pārvietojamie radari un policijas ekipāžas. Vēlāk valsts izsludināja jaunu fotoradaru iepirkumu.