Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, no 2010. gada vasaras līdz šī gada gada 30. jūnijam ir 1,313 miljardi eiro, secināts ziņojumā, kuru otrdien valdībā prezentēs Iekšlietu ministrija.
No 2010. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 30. jūnijam investīciju programmas gaitā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi 16 295 personu, tajā skaitā 6871 investora un 9424 viņu ģimenes locekļu, iesniegumus termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai. Šajā laika posmā izsniegtas 15 820 atļaujas, bet anulētas 1380 atļaujas.
No kopumā investīciju programmas gaitā ieguldītajiem līdzekļiem 1,093 miljardi eiro ir saistīti ar darījumiem Latvijas nekustamā īpašuma tirgū. Pēc kopējā apjoma otrie lielākie ieguldījumi, kas uzrādīti atļauju saņemšanai, ir ieguldījumi kredītiestāžu pakārtotajās saistībās, savukārt attiecinātie ieguldījumi kapitālsabiedrību pamatkapitālā veido tikai 5,39% jeb 70,8 miljonus eiro no kopējām veiktajām investīcijām attiecīgajā periodā. Īpašam mērķim noteiktu bezprocentu valsts vērtspapīru iegādē no 2015. gada 1. janvāra ieguldīts viens miljons eiro jeb 0,08% no kopējā investīciju apjoma.
Pārskata periodā - līdz šī gada 30. jūnijam - īpašam mērķim noteikto bezprocentu valsts vērtspapīru emisijas rezultātā valsts parāds palielinājies par 250 000 eiro, līdz ar to var uzskatīt, ka šis investīciju veids nav būtiski ietekmējis valsts parāda palielināšanos, teikts Iekšlietu ministrijas ziņojumā.
Sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu, tiem kļūstot stingrākiem no 2014. gada 1. septembra, būtiski samazinājies programmas gaitā saņemtais pieteikumu skaits.
Ja 2014. gadā investīciju programmas gaitā izsniegto atļauju skaits veidoja 53% no visām izsniegtajām atļaujām, tad 2015. gada pirmajā pusgadā - tikai 26%. Līdz ar to samazinājies arī ar investīciju programmu saistīto ieguldījumu apmērs. Darījumu skaits ir būtiski krities, tādēļ nepieciešams turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi, norādīts ministrijas ziņojumā.
Tiek arī uzsvērts, ka šobrīd saistībā ar ieguldījumu vienas kapitālsabiedrības pamatkapitālā atļaujas nevar saņemt vairāk par trīs pieteicējiem, tas savukārt samazina mazo un vidējo kapitālsabiedrību iespējas piesaistīt to izaugsmei nepieciešamos ieguldījumus vajadzīgajā apmērā, ņemot vērā to, ka vispopulārākais ieguldījumu apmērs kapitālsabiedrības pamatkapitālā atbilst vai ir tuvu likumā noteiktajai minimālajai ieguldījuma summai. Ieguldījumu virs 150 000 eiro īpatsvars ir ļoti neliels, kas neveicina investīciju piesaisti lielajām kapitālsabiedrībām un liecina par nepieciešamību pārskatīt likumā noteiktā minimālā ieguldījuma summu lielajās kapitālsabiedrībās.
Ministrija arī norāda, ka, ņemot vērā ārvalstu tiešo investīciju kopapjoma samazināšanos, ir jāmeklē veidi, kā padarīt investīciju programmu pievilcīgāku potenciālajiem ārvalstu investoriem, tostarp padarot investīciju programmas nosacījumus attiecībā uz ieguldījumu kapitālsabiedrību pamatkapitālā atbilstošākus faktiskajai uzņēmējdarbības formai, kad kapitālsabiedrības savu darbību diferencē, dibinot meitassabiedrības. Šobrīd meitassabiedrību samaksātie nodokļi netiek ņemti vērā, veicot kapitālsabiedrību, kurās ir veiktas ar atļauju saistītas investīcijas, gada laikā samaksāto nodokļu pārbaudi.
Saistībā ar attiecīgajām Imigrācijas likuma normām valsts budžets tiešā veidā no nodevām ir ieguvis 26,5 miljonus eiro.
Šogad pirmajā pusgadā pirmreizējo atļauju pieteikumu skaits un investīciju apjoms ir samazinājies visos atļauju ieguves veidos. Līdz ar to var secināt, ka 2014. gada 1. septembrī spēkā stājušies grozījumi Imigrācijas likumā nav vienīgais iemesls vispārējam investīciju apjoma kritumam. Kā vienu no būtiskākajiem iemesliem var minēt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā, uzsver ministrijā.
Nosacījumu maiņa atļauju saņemšanā, ja ārvalstnieks ir iegādājies nekustamo īpašumu, ir samazinājusi darījumu skaitu ārpus Rīgas un Pierīgas. Šogad apstiprināti vien 17 atļauju pieteikumi, kur nekustamais īpašums iegādāts ārpus Rīgas un Pierīgas.
Vienlaikus no nekustamo īpašumu kompāniju tirgus pārskatiem secināms, ka pēc grozījumiem Imigrācijas likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. septembrī, vietējiem pircējiem jauno daudzdzīvokļu mājokļu projektu attīstītāju piedāvājums ir kļuvis pieejamāks un atbilstošāks, norāda ministrijā.
Izvērtējot turpmāko investīciju programmas pilnveidošanu, jāņem vērā tas, kā iespējamā investoru skaita palielināšanās ietekmēs valsts drošības situāciju, teikts ziņojumā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
