Abas lietas pret Dženingsu ir faktiski identiskas, un tās ir iesniegtas saistībā ar Dženingsa noslēgtajiem darījumiem "Peltes īpašumu" vārdā laikā no 2005. gada līdz 2009. gadam, kurus uzņēmuma līdzšinējais maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds uzskatījis par šaubīgiem un nesaprotamiem, kā arī kopumā fiktīviem.
Vienā no lietām, kas patlaban atrodas Augstākajā tiesā (AT), 28. septembrī tiks pasludināts spriedums. Šajā lietā "Peltes īpašumi" no Dženingsa vēlas piedzīt 925 000 eiro. Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē 2014. gada nogalē šo prasību noraidīja. Savukārt otrā lietā par 440 000 eiro piedziņu arvien tiek skatīta pirmajā instancē - Rīgas apgabaltiesā -, un tur nākamā tiesas sēde paredzēta 1. oktobrī.
Kā pastāstīja Dženingsa advokāts Indulis Balmaks, vienlaikus Rīgas apgabaltiesa ir izprasījusi no Administratīvās apgabaltiesas un lietas materiāliem kā pierādījumu abās civillietās pievienojusi Sprūda parakstītu apelācijas sūdzību administratīvajā tiesvedībā, kurā viņš izsakās tieši par tiem pašiem darījumiem, kurus civillietās viņš atzīst par fiktīviem, ka tie ir patiesi. Līdz ar to tika uzturēti divi dažādi prasījumi divās dažādās tiesās pret diviem dažādiem atbildētājiem, apgalvojot diametrāli pretējas lietas, skaidroja advokāts.
Tāpat Balmaks paskaidroja, ka abās civillietās kā pierādījumi ir pievienoti detalizēti aprakstīti pieņemšanas-nodošanas akti, no kuriem izrietot, ka Sprūdam ir nodoti vairāki desmiti mapju ar dokumentiem. Iztiesāšanas laikā kā pierādījums tika konstatēts, ka 2008.gadā tā brīža "Peltes īpašumu" dalībnieki vienbalsīgi akceptēja visas Dženingsa veiktās darbības uzņēmumu labā, un šo apstākli jau ņēmusi vērā Rīgas apgabaltiesa lietā par 925 000 eiro piedziņu.
Kā abu prasību leģitīmais mērķis tika norādīts atgūt naudu, ar kuru apmierināt kreditoru prasījumus. Balmaks atgādināja, ka pērn Sprūds pārstāja pildīt "Peltes īpašumu" administratora pienākumus, kā arī uzņēmums no maksātnespējas procesa pārgāja uz tiesiskās aizsardzības procesu, un visi kreditori apstiprināja procesa plānu. Pašreizējā situācijā visi kreditori ir atteikušies no visiem saviem prasījumiem, izņemot par 1%.
Advokāts paskaidroja, ka uzņēmuma vienīgais dalībnieks ir Raitis Rode, bet "Lursoft" dati neliecinot, ka viņš iepriekš ir nodarbojies ar uzņēmējdarbību. Tāpat viņa laulātā esot Zanda Kokare-Rode, kas ir advokāte ar biroju Antonijas ielā 7. "Neskatoties uz administratora Sprūda formālo neiesaisti šajā procesā, šis apstāklis liek domāt, ka viņš arvien ir netieši ieinteresēts šajā lietā," pauda Balmaks.
Pērn plaši izskanēja "Peltes īpašumu" lieta - uzņēmums bija īpašnieks zemei Ķīšezera krastā. Kad uzņēmumam 2011. gadā tika pasludināta maksātnespēja, par maksātnespējas procesa administratoru kļuva Sprūds. Kiprā reģistrēts uzņēmums "Velven limited" lūdza Sprūdam atzīt 3,1 miljonu eiro lielu kreditoru prasījumu, tomēr vēlāk uzņēmums savu prasījumu pret "Peltes īpašumiem" cedēja bijušajam nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK ģenerālsekretāram Aigaram Lūsim. Patlaban šī procesa dēļ saistībā ar Lūša darbībām notiek kriminālizmeklēšana par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu samaksas lielā apmērā un dokumentu viltošanu.
Savukārt Balmaks iepriekš pauda bažas par izvērstu ļaunprātīgu kampaņu pret viņu tieši saistībā ar "Peltes īpašumu" lietu. Kā ziņots, 17. septembrī pie Balmaka dzīvesvietas Rīgā bija novietota automašīna ar videoekrānu, kā arī skaļruņiem, pa kuriem tika ziņots, ka šeit dzīvo advokāts Balmaks, kurš ir suņēdājs. Uz notikuma vietu tika izsaukta Pašvaldības policija, kas noformēja aktu par darbību nesaskaņošanu ar Rīgas domi un noskaidroja personas, kas rīkoja šo kampaņu.
Tagad Valsts policija sākusi kriminālprocesu par gadījumu, kad uz automašīnas izvietota Balmakam veltīta antireklāma. Pēc apstākļu pārbaudes ir sākts kriminālprocess par huligānismu. Lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu ir saskaņots ar prokuratūru.