Interese par uzturēšanās atļaujām sarūk par 80,4%  (57)

Šā gada pirmajā pusgadā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņēmusi 227 uzturēšanās atļauju pieteikumus, savukārt pērn attiecīgajā laika posmā tika saņemti 1157 pieteikumi.

Kopumā kopš 2010. gada 1. jūlija, kad ārvalstniekiem radās iespēja saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja tie Latvijā veikuši noteikta apmēra ieguldījumus, PMLP saņēmusi 6871 pieteikumu 16 295 investoru un viņu ģimenes locekļu uzturēšanās atļaujām.

Termiņuzturēšanās atļaujas līdz šim izsniegtas 15 820 investoriem un viņu ģimenes locekļiem, tostarp šā gada pirmajā pusē - 453.

Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu, jūnija beigās sasniedza 1,313 miljardus eiro. Summa, ko ārvalstnieki ieguldījuši šogad, gan ir ievērojami mazāka nekā iepriekš - 50,8 miljoni eiro šā gada pirmajā pusgadā pretstatā 447,4 miljoniem eiro 2014. gadā, liecina statistika.

Tostarp investīcijas nekustamajā īpašumā šogad sešos mēnešos veidoja 37,7 miljonus eiro, bet 2014. gadā kopumā - 397,3 miljonus eiro.

Iekšlietu ministrija (IEM) kritumu gan termiņuzturēšanās atļauju skaitā, gan ieguldījumu apjomā skaidro ar likuma grozījumiem, kas stājās spēkā pērnā gada 1. septembrī. Proti, slieksnis nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju, tika paaugstināts no 142 300 eiro līdz 250 000 eiro, ieviešot papildu 5% valsts nodevu no darījuma summas. Noteikts arī tas, ka īpašuma kadastrālā vērtība nevar būt zemāka par 80 000 eiro.

"No 2014. gada septembra ar investīciju programmu saistīto pieteikumu skaits būtiski samazinājās, 2015. gadā noslīdot gandrīz līdz 2010. gada līmenim. Ņemot vērā investīciju programmas nosacījumu maiņu, būtiski samazinājies programmas ietvaros saņemtais pieteikumu skaits. Ja 2014. gadā investīciju programmas ietvaros izsniegto TUA skaits veidoja 53% no visām izsniegtajām TUA, tad 2015. gada pirmajā pusgadā tikai 26%," valdības dokumentā norāda ministrija.

Lai arī minimāli nepieciešamo investīciju slieksnis tika palielināts tikai ieguldījumiem īpašumā, jau pērnā gada otrajā pusē un šā gada pirmajos sešos mēnešos pirmreizējo uzturēšanās atļauju pieteikumu skaits un investīciju apjoms ir samazinājies visos atļauju ieguves veidos.

Līdz ar to IEM secina, ka Imigrācijas likuma grozījumi nav vienīgais iemesls vispārējam investīciju apjoma kritumam.

"Kā vienu no būtiskākajiem iemesliem var minēt ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā," dokumentā min eksperti.

Palielinot nekustamā īpašuma iegādes slieksni, ir samazinājies darījumu skaits ārpus Rīgas un Pierīgas (Jūrmala un Babītes, Mārupes, Olaines, Ķekavas, Baldones, Salaspils, Ikšķiles, Stopiņu, Ropažu, Garkalnes, Ādažu, Carnikavas un Saulkrastu novadi).

Šogad apstiprināti vien 17 uzturēšanās atļauju pieteikumi (16,4%), kur nekustamais īpašums iegādāts ārpus Rīgas un Pierīgas, liecina IEM dati.

Jau vēstīts, ka no 2014.gada 1.septembra minimālā vērtība nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ir 250 tūkstoši eiro. Iepriekš termiņuzturēšanās atļauju varēja saņemt, iegādājoties vienu vai vairākus īpašumus 142,3 tūkstošu eiro apmērā Rīgā vai 71,15 tūkstošu eiro apmērā ārpus Rīgas reģiona un republikas pilsētām.