'Latavio' pēctecis – pirms 20 gadiem gaisā pacēlās 'airBaltic' pirmā lidmašīna  (31)

"airBaltic", kura pirms 20 gadiem dažkārt tika minēta ar nosaukumu ABC, 1995. gadā pārņēma "Latavio" un "Baltic International Airlines" (BIA) lidojumu līnijas un aviācijas tirgu.

Kā atceras tā laika lidsabiedrības valdes loceklis un viens no kompānijas stratēģijas autoriem Tālis Linkaits, galvenais uzdevums bijis radīt rietumu tipa kompāniju, kura ievērotu Eiropā pieņemtos lidojumu drošības un apkalpošanas standartus un izvairītos no "Latavio" skumjās pieredzes - ekonomiski nepamatotiem lidojumiem.

"Kompānijas rašanās priekšvēsture bija sarežģīta. Tajā laikā bija tāda valsts aviokompānija "Latavio", pirms 1995. gada tā faktiski bija maksātnespējīga. Kompānijas lidmašīnas un visi nekustamie īpašumi bija ieķīlāti "Bankā Baltija". Banka pati turējās mata galā un prasīja aviokompānijai atdot naudu. Tobrīd Latvijai draudēja risks pazaudēt gaisa satiksmi ar ārpasauli," vēsturiskos notikumus atceras Linkaits.

1995. gada augustā tika parakstīts "aiBaltic" kopuzņēmuma līgums ar SAS un otru privāto akcionāru "Baltic International".

"Faktiski pāris mēnešu laikā vajadzēja izveidot starptautisku kompāniju, kas varētu sākt reisus un kas varētu pārņemt no "Latavio" visus iespējamos jau esošos maršrutus," stāsta Linkaits.

Runājot par aviācijas floti, viņš arī atceras, ka tas, ko sākotnēji SAS piedāvājuši latviešiem, bija "stipri palietotas" "Boeing DC9" lidmašīnas, kuras jau tolaik bija paredzēts izņemt no apgrozības Zviedrijā un otrreizējā lietošanā pārnest uz Rīgu. Savukārt Latvijas valdības uzstādījums bijis, ka ir vajadzīgs jaunas modernas lidmašīnas.

"Risinājums bija tāds, ka tika atrasta viena neliela SAAB lidmašīna – SAAB 340. Tas bija mazākais no SAAB modeļiem, kuru strauji pārkrāsojām "airBaltic" krāsās. Tā arī tika atrasta lidmašīna pirmajam lidojumam, lai varētu parādīt, ka nu, lūk, Latvijā ir sākusi strādāt jauna kompānija," atceras Linkaits.

Mūsu stjuartes, kā atminās Linkaits, apmācīja "British Airways" un SAS kolēģes. "Viņas stāstīja ko pilnīgu jaunu, - galvenais, ka jāsmaida, jābūt pienācīgai attieksmei un jārunā visās iespējamās valodas."

Foto - SAAB 340:

No sākuma bijis plāns lidmašīnas krāsot nacionālajās sarkanbaltsarkanajās krāsās, tāds arī bijis iepriekšējais "Latavio" dizains. Tomēr šī ideja tika noraidīta.

"Jau tajā laikā bija tā vēlme, lai kompānija asociētos nevis ar Latviju, bet ar Baltiju. Tai bija jābūt kompānijai, kas apkalpo visu reģionu, un tāpēc izdomāja, ka neņemsim nacionālās krāsas. Dizainu piedāvāja Baiba Rubesa. Tolaik viņa kā mārketinga speciāliste bija pieaicināta dizaina koncepta izstrādē. Viņas risinājums ar uz augšu pavērsto zilo B burtu, kas izskatījās tāds, kas ceļas lidojumā, arī tika pieņemts."

Foto: "Latavio" lidmašīna nacionālajās krāsās:

Sarunā ar portālu "Delfi" Rubesa atceras, ka kompānijas radīšanas laiks sakritis ar mežonīgā kapitālisma sākumu Latvijā. Viņasprāt, pēc "Lattelecom" "airBaltic" bijis otrs nozīmīgākais ārvalstu investīciju projekts, kas tolaik kopā ar SAS ienācis valstī.

"Man spilgtā atmiņā ir SAS vadītājs, kam faktiski bija jau jāiet pensijā, viņš bija ārkārtīgi pieredzējis aviācijas industrijā. Ar "airBaltic" viņš burtiski piedzīvoja savu zvaigžņu stundu. Proti, viņš varēja ievest savu kompāniju vēl neapgūtajā pēcpadomju teritorijā. Strādājot pie "airBaltic", viņš vienkārši vālēja uz priekšu," stāsta Rubesa.

"Kā jau parasti tas notiek ar simboliku, katram galvā bija kaut kas cits. Visam bija jānotiek ļoti ātri - steidzīgi vajadzēja radīt jaunu identitāti. Mani aizsūtīja uz Zviedrijas aģentūru, kas savulaik bija radījuši arī "Absolut" degvīna zīmolu. Ar viņiem kopā domājām jauno "airBaltic" izskatu. Noskaņojums bija, ka kompānijai sevī jāietver, ka tā ir daļa no SAS, tāpat, ka tā ir daļa no Ziemeļeiropas, kā arī reizē, ka tas ir kaut kas ļoti latvisks," kompānijas zīmola rašanos atceras Rubesa.

"Daudzi, protams, uzdeva jautājumu, kam kompānijas radīšana ir izdevīga. Uzskatu, ka "airBaltic" laimējās, ka zviedru nodomi šajā gadījumā bija radīt vienu jaunu rietumniecisku kompāniju. Par spīti augstām virsotnēm un dziļām bedrēm, apmēram tā kā turbulentā lidojumā, manuprāt, Latvijai ir izdevies radīt spēcīgu kompāniju," uzskata Rubesa.

Savukārt, runājot par to, kādas izmaiņas visvairāk skārušas kompāniju, Tālis Linkaits piemin divus faktorus - juridisko regulējumu un pasažieru raksturojumu.

"Bija cita juridiskā bāze – pastāvēja divpusējie līgumi ar valstīm, nevis Eiropas Savienības vienotais tirgus. Mēs sapratām, ka, lai kompānija būtu dzīvotspējīga, lidojumiem bija jābūt uz dažādiem galamērķiem. Zemo cenu kompānijas tolaik nebija. Tie, kas lidoja, bija biznesmeņi, privātuzņēmēji, ierēdņi – tikai tie varēja atļauties," atceras Linkats.

"Ja mēs paskatāmies lidojumu pirmo gadu, tad pasažieru skaits bija simbolisks. Toreiz gan arī bija grūti piedāvāt lidojumus uz vairākām valstīm, jo daudzas vienkārši nedeva šiem lidojumiem atļauju. Bija lielas problēmas ar Maskavu, jo "Latavio", nemaksājot lidostu nodevas, Krievijā bija iekrājuši ievērojamus parādus. Ilgstoši nedabūjām atļauju, kamēr vien nenomaksājām "Latavio" parādu. Mūsdienās, ja kompānija izdomā atvērt jaunu reisu, tad jau pēc mēneša var sākt veikt lidojumus. Toreiz tas nebija iespējams," viņš skaidro.