"Mums ir reālas problēmas ar darbaspēku. Pirmkārt, ar kvalificētu darba spēku, un, otrkārt ar darbaspēku vispār, kas grib strādāt. Pateikt tā, cik iztrūkst, ir samērā sarežģīti, jo viens kontingents ir tāds, kas nodrošina šo patstāvīgo kadru mainību uzņēmumā," skaidroja "Tukuma piena" direktors Ints Poškus.
Uzņēmumu šī situācija neapmierina, un tas pat būtu gatavs sākotnēji pieciest to, ka bēgļi nezina valodu. "Mēs, protams, neesam nekādu detalizētu plānu bēgļu uzņemšanai izstrādājuši, bet es domāju, ka pirmsākumā ir iespējas piemeklēt tādu darbu, kur viņam šīs valodas zināšanas nav tik būtiskas," vērtēja Poškus.
Pēc viņa teiktā, galvenais, lai bēgļi gribētu strādāt, jo ir zināms, ka patvēruma meklētāji būs jāuzņem. Ideālā situācijā bēgļi vēlētos un varētu strādāt Latvijā, norādīja uzņēmuma direktors. Vienlaikus Poškus atklāti atzina: 100% pārliecības, ka visi patvēruma meklētāji grib strādāt, viņam nav.
"Tukuma pienā" patvēruma meklētājiem būtu pieejamas dažādas darba iespējas un, ja viņu prasmes atbilstu citu uzņēmuma darbinieku līmenim, arī atalgojums būtu tāds pats.
"Sākot no vienkāršākiem darbiem kā krāvējs, tad ir dažādas profesijas gan ražošanā, gan noliktavā, līdz pat tehniskajiem speciālistiem. Tas viss ir vajadzīgs," piemērus minēja Poškus un norādīja, ka uzņēmumā maksā nedaudz virs valsts vidējās algas.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) veiktā aptauja liecina, ka patlaban 15 Latvijas uzņēmumi apsvērtu iespēju darbinieku rindās uzņemt arī patvēruma meklētājus. Uzņēmumus gan māc bažas, ka valsts institūcijas var izmantot situāciju un sodīt tos par bēgļu nodarbināšanu, ja tie nezina valsts valodu. Tas varētu būt apstāklis, kas atturētu uzņēmējus pieņemt bēgļus.
LDDK spriež, ka būtu vajadzīgs atsevišķs regulējums par bēgļiem, ko varētu izstrādāt Valsts darba inspekcija kopā ar Labklājības ministriju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
