Graustu miljonāri: Kam pieder Rīgas centra pamestie nami? (1. daļa)
Foto: DELFI
Rīgas centra graustu īpašniekiem jārēķinās ar daudzām grūtībām - lai atjaunotu namus, jāņem vērā stingras valsts kultūras pieminekļu sargu prasības, par "vides degradešanu" pašvaldība vairākkārt palielina zemes nodokļa likmi, bet pārdot īpašumu, kura atjaunošanā jāiegulda milzīgi līdzekļi, nenākas viegli. Tādēļ daudzi graustu īpašnieki labprātāk apjož savus īpašumus ar dekoratīvu celtniecības sietu, solot drīz sākt ēku atjaunošanu, tās noraksta ārzemēs dzīvojošiem un Latvijā nepazīstamiem īpašniekiem vai mēģina pamestos namus steigā pārdot.

Rīgas graustu problēma aktualizējusies ikreiz, kad kāds no avārijas stāvoklī esošajiem namiem iebrucis. Tomēr izmaiņas ir lēnas - Vecrīgā esošais Peitavas ielas nams, kas daļēji iebruka 2012. gadā, joprojām stāv kā stāvējis. Grausts Dzirnavu ielā, kur, iebrūkot grīdai, pirms 17 gadiem bojā gāja kāds vīrietis, vēl aizvien ir neapsaimniekots. Daudziem Rīgas centra graustiem iebrukuši jumti un starpstāvu segumi, radot pamatotas šaubas ne tikai par pamestajā ēkā iemaldījušos cilvēku, bet arī nejaušu garāmgājēju un kaimiņu drošību. Vairākus šādus namus - tostarp Čaka ielā 127 - īpašnieki šogad demontējuši, citus pašvaldība nolēmusi nojaukt pati, izdevumus vēlāk mēģinot piedzīt no ēku īpašumiem. Tiesa gan, nojaukšana līdz šim nav skārusi vērtīgākos graustus ar ietekmīgākajiem īpašniekiem.

Ievērojama daļa no īpašumiem, ko Rīgas dome atzinusi par graustiem vai vidi degradējošiem objektiem pieder valsts iestādēm vai uzņēmumiem. Tomēr vairums ir privātas, turklāt visai turīgās rokās.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!