Graustu miljonāri: Kam pieder Rīgas centra pamestie nami? (1. daļa)  (56)

Rīgas graustu problēma aktualizējusies ikreiz, kad kāds no avārijas stāvoklī esošajiem namiem iebrucis. Tomēr izmaiņas ir lēnas - Vecrīgā esošais Peitavas ielas nams, kas daļēji iebruka 2012. gadā, joprojām stāv kā stāvējis. Grausts Dzirnavu ielā, kur, iebrūkot grīdai, pirms 17 gadiem bojā gāja kāds vīrietis, vēl aizvien ir neapsaimniekots. Daudziem Rīgas centra graustiem iebrukuši jumti un starpstāvu segumi, radot pamatotas šaubas ne tikai par pamestajā ēkā iemaldījušos cilvēku, bet arī nejaušu garāmgājēju un kaimiņu drošību. Vairākus šādus namus - tostarp Čaka ielā 127 - īpašnieki šogad demontējuši, citus pašvaldība nolēmusi nojaukt pati, izdevumus vēlāk mēģinot piedzīt no ēku īpašumiem. Tiesa gan, nojaukšana līdz šim nav skārusi vērtīgākos graustus ar ietekmīgākajiem īpašniekiem.

Ievērojama daļa no īpašumiem, ko Rīgas dome atzinusi par graustiem vai vidi degradējošiem objektiem pieder valsts iestādēm vai uzņēmumiem. Tomēr vairums ir privātas, turklāt visai turīgās rokās.

Visbēdīgākajā paskatā esošo vēsturisko namu Peitavas ielā 7 "InvestaSource" no valsts par 69 000 latu iegādājās 2001. gadā, liecina zemesgrāmatas dati. Tolaik uzņēmums piederēja ASV reģistrētam uzņēmumam "Intersource International" un Norvēģijas "AS Investa", kas tolaik presē tikuši saistīti ar Bukingoltu. 2002. gadā par vienīgo šīs kompānijas īpašnieku kļuva lielveikalu attīstītājs "Linstow International", bet 2007. gadā - "Skonto būves" saimnieks Guntis Rāvis, liecina informācija "Lursoft" datu bāzē. Laikā, kad firma nonāca Rāvja rokās, tās īpašumā vairs nebija Vecrīgas graustu un tās vārds bija mainīts uz "Dzirnavu 37".

Savukārt Peitavas ielas un citi par "Jauno vecpilsētu" nosauktā projekta grausti nonāca "Citra" īpašumā - šī kompānija tobrīd piederēja "Parex bankas" padomes loceklim Jurim Vanagam, Ivaram Lišmanim un ASV reģistrētai kompānijai. Vēlāk 50% "Citras" nonāca pašlaik nodokļu krāpšanā aizdomās turētā un ES naudas izkrāpšanas mēģinājumā notiesātā uzņēmēja Māra Martinsona kompāniju "Moduls-Rīga" un "Modulex-Invest" īpašumā.

Tiesa arī šajā laikā nekas nemainījās un 2012. gada oktobrī Peitavas ielas 7 namu par 63 000 latu nopirka Jānim Vēverim piederoša firma "Z Parcel", bet šī gada februārī - par 70 550 eiro būvuzņēmēja Jura Kravaļa dzīvesbiedrei Tatjanai Kravalei pastarpināti piederoša kompānija "Riga State". Šī gada augustā par teju tādu pašu summu īpašumu nopircis Juris Jaunzems, ko tikai mēnesi vēlāk spējis pārdot par 100 000 eiro dārgāk jaundibinātam uzņēmumam "Peitavas 7", kas pieder Beļģijas pilsonim Karimam Basilam.

Arī ēkas Kalēju ielā 63 liktenis bijis līdzīgs, tomēr tā pašlaik pastarpināti pieder kompānijai "Lariva", kura līdz šī gada sākumam piederēja jau minētajam kādreizējam "Parex bankas" padomes loceklim Jurim Vanagam, bet tagad firmas vienīgā īpašniece ir Evija Kamša, kas savulaik bijusi "Parex bankas" juriste.

Bijusī pasta ēka Kungu ielā 33 pašlaik ir avārijas stāvoklī, par ko garāmgājējus brīdina izkārtnes. Plašā teritorija jau ilgstoši darījusi bažīgus speciālistus, kas presē atzinuši, ka būves grimstošie pamati liek tai gluži vienkārši "sadalīties".

Arī šī nama stāstā figurē "Jaunās vecpilsētas" attīstītāji. Tomēr šajā teritorijā viņi bija iecerējuši celt "Marriott" viesnīcu.

2000. gadā teritoriju no "Valsts nekustamā īpašuma aģentūras" par 185 000 latiem iegādājās uzņēmums "Kunguavots". Tobrīd 99% kompānijas daļu pieder "InvestaSource", bet 1% - ASV pilsonim Robertam Eldonam Rosam, bet uzņēmuma vadītājs ir Sols Bukingolts. Turpmākajos gados par "Kunguavota" īpašniekiem dažādos periodos kļūst jau minētā "Citra", Juris Vanags, Ivars Lišmans, Voldemārs Spūžs "Moduls-Rīga", bet kopš 2006. gada tā pilnībā pieder "SEF Riga", kas vēlāk pārsaukta par "Riga Kungu". Tās īpašniece savukārt līdz 2010. gadam bija Norvēģijā reģistrēta kompānija "SEF Riga Invest", bet kopš 2010. gada - šajā pašā valstī reģistrētā "Riga Kungu AS".

2014. gadā "Kunguavots" īpašumu par 2,2 miljoniem eiro pārdeva "DNB bankas" meitasuzņēmumam "Salvus 3".

Uzņēmumu "Dzirnavu 11" līdz arī nekustamo īpašumu izsolē 2013. gadā banka par 342 tūkstošiem eiro pārdeva, portālu "Delfi" informē "Latvijas krājbankas" maksātnespējas administratora "KPMG Baltics" pārstāvis Oskars Fīrmanis. Kā liecina "Lursoft" dati, pircējs bijis uzņēmums "RM Development", kura vienīgais īpašnieks ir Roberts Meiers. Tiesa gan, jau pēc dažiem mēnešiem par "Dzirnavu 11" jauno saimnieku kļuva AS "Ecopost holdings", kas tagad mainījis nosaukumu uz "Mcity holdings". Akciju sabiedrībām nav pienākuma uzrādīt savus īpašniekus, tomēr "Lursoft" dati liecina, ka uzņēmuma vienīgais valdes loceklis ir Pēteris Antonovs, bet padomē strādā Jurijs Antonovs un Aleksandrs Bobenčuks.

Savukārt "LHI" dibinātāji ir investīciju konsultanti un baņķieri no "Prudentia" - Kārlis Krastiņš (65%), Ģirts Rungainis (20%) un Juris Eizentāls (15%), tomēr nekustamā īpašuma iegādes brīdī firmas vienīgā īpašniece un valdes locekle bija Kristīne Skrebele.

Skrebele 2011. gadā noslēgusi vēl kādu darījumu: par 700 000 latu viņa iegādājās namu Riharda Vāgnera ielā 15, liecina 2012. gadā publicētais Lato Lapsas apkopojums par iepriekšējā gada lielākajiem darījumiem. Pret šo ēku gan liktenis bijis saudzīgāks un par graustu to nosaukt nekādi nevar.

Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, 2008. gadā dome pieņēma lēmumu par šī grausta piespiedu sakārtošanu, uzdodot veikt konservācijas darbus. 2009. gadā grausta īpašnieki ar pilnvaroto personu starpniecību apliecinājuši, ka ir gatavi sākt grausta sakārtošanu, apmaksājot visus remontdarbus no saviem līdzekļiem. 2009. gada vasarā objektam tika veikti jumta un tornīša konservācijas darbi un uzklāts dekoratīvais pārsegs.