No 'Revertas' līdz 'Lango' īpašniekam – kādu sabiedrību maksātspēju vērtējušas tiesas  (3)

Tagad piedāvājam uzzināt, kādu nozīmīgu juridisku personu maksātnespējas lietas skatītas Latvijas tiesās, kā arī to, kādus lēmumus tiesas šajās lietās pieņēmušas.

Pērnā gada decembra sākumā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa noraidīja bijušā AS "Parex banka" akcionāra Viktora Krasovicka pieteikumu, kurā viņš bija lūdzis atzīt AS "Reverta" maksātnespēju, vēsta aģentūra LETA.

Maksātnespējas pieteicēja advokāts Uģis Grūbe portālam "Delfi" maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu pamatoja ar to, ka "Reverta" pārtraukusi maksāt viņa klientam pienākošos procentu maksājumus. Lai gan "Reverta" savu rīcību pamatojusi ar 2014.gadā pieņemto likumu, tomēr maksājumu pārtraukšana neesot pamatota.

Maksātnespējas lietas izskatīšanas laikā tiesas sēdē Grūbe norādīja, ka tikusi izmantota alternatīva savu tiesību aizsardzībai un ka prasītājam nav īpaši jātaisnojas, kāpēc izvēle bijusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Viņš norādīja, ka lietā nepastāv strīds par faktu, ka starp "Revertu" un Krasovicki ir noslēgti termiņdepozīta līgumi. Turklāt tiem nav iestājies beigu termiņš, un tie ir spēkā esoši. Tāpat advokāts skaidroja, ka nav strīda par to, ka "Reverta", pamatojoties uz šiem līgumiem, turpina lietot Krasovickim piederošus naudas līdzekļus - pēc viena līguma vairāk nekā desmit miljonus eiro, pēc otra - vairāk nekā divus miljonus eiro.

Savukārt "Revertas" interešu aizstāvis advokāts Agris Bitāns tiesas sēdē uzsvēra, ka netika iesniegti pierādījumi par "Revertas" maksātnespēju, jo tā ir maksātspējīga un spēj pildīt saistības laikā un pilnā apjomā, turpretim ir pierādīts, ka pušu starpā pastāv strīds par saistībām un saistību izpildes termiņiem.

Kā aģentūrai LETA iepriekš norādīja "Revertas" Komunikācijas un mārketinga direkcijas vadītāja Marita Ozoliņa, tiesas nolēmums, ar kuru Krasovicka pieteikums tika noraidīts, ir loģisks un vēlreiz apliecina Krasovicka pieteikuma nepamatotību. "Kā jau vairakkārt esam norādījuši, "Reverta" vienmēr ir pildījusi un turpina pildīt visas savas līgumiskās un likumiskās saistības - šā gada laikā Valsts kasei esam atmaksājuši 77 miljonus eiro, turklāt daļa maksājumu ir veikta pirms termiņa," norādīja Ozoliņa.

2014.gada 1.jūlijā spēkā stājās grozījumi Komercdarbības atbalsta kontroles likumā, kas paredzēja "Revertai" pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas.

Likumā paredzēts, ka gadījumā, ja komercsabiedrība, kura nonākusi finansiālās grūtībās, saskaņā ar komercdarbības atbalstu regulējošiem normatīvajiem aktiem saņem atbalstu, tad no komercdarbības atbalsta piešķiršanas brīža līdz atbalsta sniegšanas beigām, ievērojot Eiropas Komisijas lēmumā vai nacionālajā normatīvajā aktā par atbalsta piešķiršanu noteikto un neatkarīgi no komercsabiedrības spēkā esošajām juridiskajām saistībām, komercsabiedrībai ir aizliegts pildīt pakārtotās saistības (tostarp aizliegts atmaksāt aizdevumu, aprēķināt, uzkrāt vai izmaksāt par šādu aizdevumu procentus vai citu atlīdzību) neatkarīgi no pakārtoto saistību nodibināšanas brīža.

"Revertas" valdes priekšsēdētāja Solvita Deglava toreiz norādīja, ka atbilstoši pieņemtajiem grozījumiem pakārtotās saistības jeb subordinēto kapitālu un procentu maksājumus "Reverta" drīkstēs veikt tikai pēc pilnīgas valsts atbalsta atmaksas. "Mūsuprāt, tas ir loģisks solis, kas ļaus valstij pirmajai atgūt tās veikto ieguldījumu "Parex bankas" glābšanā.

Pieņemtie likuma grozījumi gadā ļaus valstij ietaupīt 4,4 miljonus eiro, ko veido procentu maksājumi, kā arī atlikt pakārtoto saistību atmaksu 75 miljonu eiro apmērā," pauda Deglava. Viņa toreiz piebilda, ka šīs summas lielākoties veido maksājumi "Parex bankas" agrākajiem akcionāriem un ar tiem saistītajām personām.

Pirmais pakārtoto saistību maksājums 15 miljonu eiro apmērā - arī lielākoties bijušajiem akcionāriem un saistītajām personām - "Revertai" būtu jāveic jau 2015.gada maijā.

Valsts "Parex" kapitāldaļas no otra akcionāra Valērija Kargina un Krasovicka pārņēma 2008.gada 5.decembrī. Patlaban "Parex" 83,07% akciju īpašnieks ir PA, bet 13,61% akciju pieder Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai.

2010.gada augustā notika "Parex bankas" labo aktīvu pārēja uz jaunizveidoto "Citadele banku". Kopš tā brīža "Parex banka" darbojas kā risinājuma banka, kuras galvenais uzdevums ir valsts ieguldījumu maksimāla atgūšana noteiktajā termiņā. Tagad tai vairs nav bankas licences, un tā ir pārdēvēta par "Revertu".

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šā gada septembra beigās noraidīja juridiskā biroja "Inlat" pieteikumu, kurā bija lūgts atzīt par maksātnespējīgu uzņēmumu "V-Fraffic", kas iepriekš bija apņēmības pilns valstij piegādāt fotoradarus. Līdz ar to "V-Traffic" maksātnespējas lieta tika izbeigta. Neviena no lietā iesaistītajām pusēm uz sprieduma pasludināšanu nebija ieradusies, vēstīja aģentūra BNS.

"V-Traffic", kura agrākais nosaukums bija "Vitronic Baltica un partneri", finanšu nedienas sākās jau pirms vairākiem gadiem. Uzņēmumam tika sākts tiesiskās aizsardzības process. 2012.gada novembrī ar tiesas lēmumu tiesiskās aizsardzības process tika izbeigts - uzņēmums iesniedza saskaņotu tiesiskās aizsardzības procesa plānu.

Tieši 2012.gada 28.septembrī Valsts policija (VP) izbeidza ar "V-Traffic" noslēgto iepirkuma līgumu. Pāris nedēļas vēlāk ar "V-Traffic" tika noslēgta jauna vienošanās, kas paredz, ka fotoradari atsāk darboties, bet fiksē ātruma pārkāpumus ne ilgāk kā līdz tā paša gada 31.decembrim. Ņemot vērā minēto, Iekšlietu ministrijai (IeM) nācās precizēt budžeta plānus par ieņēmumiem un izdevumiem, kas saistīti ar fotoradaru darbību.

Savukārt dažas dienas iepriekš - 25.septembrī, valdība uzdeva IeM divu mēnešu laikā izvērtēt iespēju atpirkt no Vācijas ražotāja "Vitronic GmbH" ne vairāk kā 57 radarus, kas jau tolaik bija uzstādīti uz Latvijas ceļiem. Vienlaikus Ministru kabinets atļāva nepiemērot Publisko iepirkumu likumu, ja IeM izlems iegādāties fotoradarus no Vācijas uzņēmuma.

Pirmās runas par fotoradaru ieviešanu Latvijā sākās 2009. gadā. Divus gadus vēlāk - 2011. gadā, IeM izsludināja iepirkuma konkursu par fotoradaru uzstādīšanu. Taču viens no pretendentiem - SIA "Lattelecom" - vērsās ar sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par konkursa nolikumā paredzētām specifiskām prasībām, kas liedz plašam uzņēmumu lokam dalību konkursā. IUB fotoradaru konkursa nolikumā iekļautos nosacījumus atzina par nepamatotiem un Iekšlietu ministrijai nācās konkursa nolikumu labot.

Atkārtotajā konkursā par "lielā laimesta ieguvēju" kļuva AS "Vitronic Baltica" - "VITRONIC Dr.-Ing.Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH" un SIA "Komeccentrs DATI grupa" kopīgi izveidotā apvienība. Atbildīgā ministrija publiski skaidroja, ka uzvarētāja piedāvājums bijis izdevīgāks. Proti, privātais partneris bija startējis ar pretenzijām uz mazāko daļu no soda naudām - 35% no ikmēneša sodu ieņēmumiem par radaru fiksētajiem pārkāpumiem.

Līgums paredzēja, ka "Vitronic Baltica un partneri" kopumā jāuzstāda 160 stacionārie fotoradari, no kuriem 100 ir ar mērierīcēm un 60 - tukši ietvari. Kopumā radaru piegāde un uzturēšana varētu izmaksāt vairāk nekā 11 miljonus latu, liecināja toreizējās aplēses.

2011. gada 8. martā ministrijas plāni paredzēja, ka jaunie fotoradari uz ceļiem parādīsies tā paša gada 21. oktobrī. Policija oktobra sākumā publiskoja radaru karti. Tomēr paredzētajā datumā uz Latvijas ceļiem stacionārie fotoradari tā arī neparādījās. Ar uzņēmumu VP vienojās, ka plānoto stacionāro fotoradaru vietā mēneša laikā radaru piegādātāji uz ceļiem izvietos 15 pārvietojamos fotoradarus.

2011. gada 4. novembrī vēl toreizējais Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš nāca klajā ar paziņojumu, ka uzņēmumam nāksies maksāt līgumsodu, kas, saskaņā ar līgumu, esot aptuveni 0,001% no kopējās līguma summas par katru nokavēto dienu.

Taču arī 2011. gada decembrī stacionārie fotoradari uz ceļiem vēl nebija atrodami. Toreiz atklājās, ka līguma izpilde kavēsies - šoreiz AS "Latvijas Krājbanka" bankrota dēļ. Uzņēmumam šajā bankā bija atvērtas kredītlīnijas, no kurām būtu jāfinansē jauno fotoradaru uzstādīšana.

Lai gan stacionāro radaru uzstādīšana kavējās, pēc pirmā mēneša, kad uz ceļiem parādījās 15 pārvietojami radari, policija paziņoja, ka tie pieķēruši 4663 ātruma pārkāpējus. Laikā no 21.novembra līdz 23.decembrim par pārkāpumiem uzlikta soda nauda 84 845 latu apmērā. Zivtiņš toreiz izteica gandarījumu par rezultātiem, kādi sasniegti ar radariem, sakot, ka ierīces ir sevi attaisnojušas. Tiesa vēlāk gan viņš bija starp tiem, kas kritizēja radaru ieviešanu, sūrojoties, ka uzņēmums "nepakļaujas nekādai disciplīnai, nekādai subordinācijai un tamlīdzīgām lietām".

2011. gada janvāra beigās uz Latvijas ceļiem aizvien nebija neviena stacionārā fotoradara. Toreiz policijas šefs Ints Ķuzis pieprasījis "Vitronic Baltica" līdz 20. maijam ceļus aprīkot ar visiem līgumā paredzētajiem mobilajiem un stacionārajiem fotoradarus. Uzņēmuma pārstāvis Dmitrijs Osipovs gan nekavējoties norādīja, ka, visticamāk, to izpildīt nebūs iespējams - "Krājbankas" bankrota un citu uzņēmuma iepriekš neparedzētu apstākļu dēļ.

Togad maijā uzņēmums uz ceļiem bija uzstādījis tikai dažus stacionāros fotoradarus. Tie visi atradās Rīgā. Uzņēmums IeM adresēja sarakstu, kurā bija norādīti vairāki iemesli, kāpēc fotoradaru uzstādīšana tik ļoti aizkavējusies.

2012. gada septembra vidū uz Latvijas ceļiem uzņēmums bija uzstādījis 61 fotoradaru, no kuriem 27 bija stacionārie fotoradari un 34 pārvietojamie fotoradari.

Tā paša gada augustā valdība nolēma lauzt līgumu ar fotoradaru piegādātāju un ieviesēju "Vitronic Baltica un partneri" saistībā ar radaru ieviešanas problēmām. Līgumu bija paredzēts lauzt 2012. gada 29.septembrī. Uzņēmums gan piedāvāja IeM jau uzstādītos 57 radarus atpirkt, bet valdība izlēma līgumu lauzt.

Vēl pirms līguma laušanas - 3. septembrī, uzņēmums nomainīja nosaukumu un kļuva par "V-Traffic" . 2012.gada 15. decembrī vācu uzņēmuma fotoradari uz Latvijas ceļiem darbojās pēdējo dienu.

No 2013.gada 1. janvāra uz ceļiem ātrumu kontrolēja četri iepriekš valsts iegādātie pārvietojamie radari un policijas ekipāžas. Vēlāk valsts izsludināja jaunu fotoradaru iepirkumu.

Šā gada augusta sākumā Valmieras rajona tiesa pasludināja maksātnespēju piensaimniecības kooperatīvam "Trikāta KS", kurš ir lielākais Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas "Latvijas piens" akcionārs, vēstīja LETA.

"Trikāta KS" noteiktajā termiņā nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, līdz ar to tiesa 23.jūlijā nolēma izbeigt "Trikātas KS" tiesiskās aizsardzības procesa lietu un sākt maksātnespēju.

Savukārt vēl pirms tam, 14.maijā, "Trikātas KS" maksātnespēju tiesai prasīja zemnieku saimniecība "Kalnbrindas", par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22.maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.

"Latvijas piens" bija palicis "Trikātai KS" parādā 3 036 600 eiro, līdz ar to kooperatīvs gatavojas pārdot sev piederošos 55,36% rūpnīcas kapitāldaļu.

Tikmēr "Latvijas piens" izstrādāja piedāvājumu parādu nomaksai "Trikātai KS", paredzot piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu "Trikāta", kas iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību divi miljoni eiro. Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, "Trikāta KS" būs tiesīga zīmolu pārdot.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "Trikātas KS" apgrozījums 2013.gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi - 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012.gadā. Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis.

14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piena" rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011.gada 28.septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro, par kura neatmaksāto pamatsummu - 5 027 473 eiro - šā gada 28.jūlijā valdība lēmusi piešķirt kredītbrīvdienas uz pusgadu.

"Latvijas piena" dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", apvienojot 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014.gada 14.augustā "Piena partneri KS" izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī "Latrapam", kurš rūpnīcai pievienojās 2014.gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.

Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu.

"Latvijas piens" darbu sāka 2012.gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.

"Latvijas piena" provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013.gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013.gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.

Jelgavas tiesa pasludinājusi maksātnespējas procesu autobusu ražotājai AS "AMO Plant", vēsta LETA.

Līdz ar maksātnespējas pasludināšanu tika izbeigts AS "AMO Plant" tiesiskās aizsardzības process, parādnieks nebija iesniedzis likumā noteiktā termiņā izstrādātu tiesiskās aizsardzības procesa plānu, bet tiesiskās aizsardzības process bija izbeidzams gada laikā otro reizi.

Kompānijas tiesiskās aizsardzības procesa pieteikums Jelgavas tiesā tika saņemts 15.aprīlī, un tajā bija norādīts, ka iestājušās parādsaistības, kuras uzņēmums plāno segt, turpinot saimniecisko darbību, tāpēc vēlas īstenot tiesiskās aizsardzības procesa plānu, taču plānu uzņēmums neiesniedza

Jelgavas tiesa gada sākumā noraidīja vairāku uzņēmumu un fizisko personu pieteikumus autobusu ražotājas "AMO Plant" maksātnespējas procesa lietā. Pēc tam uzņēmums pieteica savu tiesiskās aizsardzības procesu.

Savukārt 2014.gada 26.jūnijā Jelgavas tiesā tika ierosināts "AMO Plant" tiesiskās aizsardzības process, kas izbeigts 14.oktobrī. Kā liecina "Firmas.lv" informācija, 2013.gadā "AMO Plant" zaudējumi bijuši 2 945 365 eiro, kas ir par aptuveni 3% vairāk nekā 2012.gadā, kad uzņēmuma zaudējumi bija 2 862 201 eiro. Savukārt 2011.gadā uzņēmums strādāja ar 1 709 486 eiro zaudējumiem.

"AMO Plant" apgrozījums 2013.gadā bijis 3 240 630 eiro, kas ir par 44% mazāk nekā 2012.gadā, kad uzņēmuma apgrozījums bija 5 766 166 eiro. "AMO Plant" pērn strādāja 56 darbinieki. Uzņēmums ir dibināts 2005.gadā. Uzņēmuma akcionāri ir Maskavas vadība (92,6%), AS "AMO ZIL" (4,4%), Jelgavas pilsētas dome (2,6%) un AS "Ferrus" (0,3%).

Uzņēmums ir piegādājis 41 "Ambassador" autobusu Jelgavas autobusu parkam, Jelgavā ražotie autobusi kursē arī Jūrmalā.

Kopējais investīciju apjoms "AMO Plant" ražotnē ir ap 30 miljoniem eiro.

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa šā gada vasarā pasludinājusi maksātnespēju taksometru kompānijai "Baltijas Taksometrs", liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

"Baltijas Taksometra" iepriekšējais nosaukums bija SIA "Baltic Taxi". Šā gada 19.februārī uzņēmums Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā lūdza ierosināt tiesiskās aizsardzības procesu, lai stiprinātu spēju pildīt saistības īslaicīgu finansiālu sarežģījumu dēļ. Tomēr šā gada maijā nolūkā nodrošināt uzņēmuma saistību izpildi pret kreditoriem tika paziņots par viena no aktīviem - zīmola "Baltic Taxi"- pārdošanu.

Kā toreiz informēja uzņēmumā, zīmolam esot veikts neatkarīgs novērtējums un tas pārdots par tirgus cenu. Zīmolu iegādājās kompānija "Environment Solutions".

Viens no šī darījuma rezultātā nepieciešamajiem soļiem ir juridiskās personas nosaukuma maiņa, kas tikusi veikta, līdz ar to kompānija "Baltic Taxi" 7.maijā pārsaukta par "Baltijas Taksometrs".

"Baltijas Taksometrs" dibināts 2003.gada jūlijā, tā pamatkapitāls ir 522 193 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma lielākais īpašnieks ar 68,12% daļu ir "Liepājas autobusu parks". Pārējās daļas pieder "JS Advisory" (29,15%), "Baltijas Aviācijas sistēmām" (1,91%) un Jānim Naglim (0,82%).

2013.gadā "Baltijas Taksometrs" strādājis ar 3 905 014 eiro apgrozījumu un 53 903 eiro peļņu. 2014.gada finanšu dati nav publiskoti.

Kompānija veic uzņēmējdarbību, nodrošinot taksometru pakalpojumu sniegšanu Rīgā, Pierīgas teritorijā un Liepājā.

"Environment Solutions" pieder Sergejam Seņkānam, un tā reģistrēta 2012.gadā.

Saeimas mandātu nolikušās Regīnas Ločmeles-Luņovas (S) vīram daļēji piederošā apsardzes firma "Apsardzes centrs Jaguārs" šogad pasludināta par maksātnespējīgu.

Firmas maksātnespējas procesa administrators ir Haralds Velmers, kurš administrē arī "Liepājas metalurga" maksātnespējas procesu.

Ar pieteikumu tiesā vērsās pats uzņēmums. Kā liecina ieraksts "Firmas.lv", "Apsardzes centrs Jaguārs" pagājušajā gadā strādāja ar 286 017 eiro apgrozījumu un ar 227 077 eiro lieliem zaudējumiem.

Savukārt Ločmele-Luņova iepriekš nolēma nolikt Saeimas deputāta mandātu saistībā ar lietu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

16.aprīlī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajā prokuratūrā no Finanšu policijas pārvaldes kriminālvajāšanas sākšanai saņemts kriminālprocess par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizēšanu pret 33 aizdomās turētajiem. Par izvairīšanos no nodokļu nomaksas aizdomās tiek turētas 22 uzņēmumu amatpersonas. Nenomaksāto nodokļu apmērs ir 753 808 eiro.

Konstatējot kriminālprocesā nepilnības, bez kuru novēršanas nav iespējams sākt kriminālvajāšanu Kriminālprocesa likumā paredzētajā termiņā pret divām personām, tai skaitā pret aizdomās turēto Ločmeli-Luņovu, tika izdalīts kriminālprocess atsevišķā lietvedībā, kas tiks nosūtīts Finanšu policijas pārvaldei izmeklēšanas turpināšanai.

Ločmele-Luņova iepriekš izplatīja paziņojumu, kurā pauž viedokli, ka inkriminētais noziegums ir meli un ir to gatava pierādīt kā pašā prokuratūrā, tā arī jebkuras tiesas priekšā.

Talsu rajona tiesa pērnā gada novembrī nolēma izbeigt 20.oktobrī ierosināto bioetanola un alkohola ražotāja SIA "Jaunpagasts Plus" maksātnespējas procesa lietu, vēsta LETA

Maksātnespējas lieta tiesā netika skatīta, jo pieteikuma iesniedzējs SIA "Zemeka" to neuzturēja. Kā informēja uzņēmumā "Zemeka", līdz tiesas sēdei "Jaunpagasts plus" apmaksāja visu pamatparādu par piegādātajiem graudiem, līdz ar to procesuāli nebija nepieciešams uzturēt pieteikumu. Tieši pretēji, lai atgūtu iemaksāto maksātnespējas depozītu, kā arī valsts nodevu, "Zemeka" atsauca šo pieteikumu.

Latvijā reģistrētajai SIA "Zemeka" pieder cūku audzēšanas komplekss "Cirmas bekons".

"Jaunpagasts Plus" apgrozījums 2013.gadā bija 3,54 miljoni eiro salīdzinājumā ar 9,93 miljoniem iepriekšējā gadā.

Uzņēmuma zaudējumi pērn bijuši 1,99 miljoni eiro, kas ir nedaudz mazāk nekā 2012.gada rādītājs - 1,98 miljoni eiro.

"Jaunpagasts Plus" dibināts 1997.gadā Virbu pagastā, tā pamatkapitāls ir 4 268 580 eiro. Uzņēmuma lielākais īpašnieks ar 60% kapitāldaļu ir Donāts Vaitaitis, savukārt SIA "BioAkcept" pieder 25%, Aleksandram Stolinam - 10%, bet Anatolijam Basenko - 5% kapitāldaļu.

Rīgas rajona tiesa šā gada 27.augustā pasludināja grupas uzņēmuma SIA "FF Foods", kas kopš 2012.gada jūnija pārstāv zīmolus "Lango" un "Iļģuciema maiznīca konditoreja", maksātnespējas procesu, vēsta LETA.

Uzņēmums darbību apturēja jau februāra beigās, skaidrojot, ka sadarbības partneri Krievijā nav norēķinājušies par produkcijas piegādēm, banka pārdevusi uzņēmumu aktīvus citai personai. Savukārt Valsts ieņēmumu dienests sācis laikus nenomaksāto nodokļu - 145 335 eiro - piespiedu piedziņu no uzņēmumu bankas kontiem, neraugoties uz 15.janvārī pieņemto tiesas lēmumu par tiesiskā aizsardzības procesa (TAP) sākšanu.

Jau 2013.gadā pret "Lango R&D" un "Iļģuciema maiznīcu" Rīgas rajona tiesā tika ierosināts TAP. Kā toreiz sacīja uzņēmuma pārstāve Jolanta Gaudieša, maksātnespējas process sākts pēc konsultācijām ar Valsts ieņēmumu dienestu nolūkā sakārtot iepriekšējā īpašnieka darbības laikā radušos parādus. Abu uzņēmumu maksātnespējas process tika izbeigts 2013.gada septembrī.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem uzņēmuma zaudējumi 2014.gadā bija 413 729 eiro, savukārt apgrozījums netiek uzrādīts. Gadu iepriekš uzņēmums strādāja ar 3,83 miljonu eiro apgrozījumu un 302 710 eiro zaudējumiem.

2014.gada aprīlī grupas uzņēmuma SIA "FF Foods" 100% kapitāldaļu 38 417 eiro vērtībā iegādājās Vācijas kompānija "Baltic Natural Power Invest GmbH".