Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien pēc plašām diskusijām konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka nākamgad pieaugs azartspēļu nodokļi un nodevas.
Atbalstītie likuma "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli" grozījumi paredz, ka azartspēļu nodoklis ruletei, kāršu un kauliņu spēlēm, videospēlēm un mehāniskajiem automātiem pieaugs par 4,2 līdz 5,06%, bet azartspēļu nodeva pieaugs par 4 līdz 5,41%.
Azartspēļu nodokļa likme ruletei (par katru galdu) un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu pieaugs no 17 279,36 eiro līdz 18 000 eiro, bet videospēlēm un mehāniskajiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu - no 3141,70 eiro līdz 3300 eiro.
Azartspēļu nodeva par licences spēļu automātu, bingo, ruletes, kāršu un kauliņu spēles organizēšanai un uzturēšanai pagarināšanu, ikgadējo pārreģistrāciju gadā pieaugs no 35 580 eiro līdz 37 000 eiro, par kazino atvēršanas licenci - no 28 460 eiro uz 30 000 eiro, bet par spēļu zāles vai bingo zāles atvēršanas licenci - no 4270 eiro līdz 4500 eiro.
Nodeva par licences totalizatora vai derību organizēšanai un uzturēšanai izsniegšanu, pagarināšanu u.c. turpmāk būs 45 000 eiro līdzšinējo 42 690 eiro vietā, bet par licenci veiksmes spēlēm pa tālruni būs jāmaksā 15 000 eiro, nevis 14 230 eiro.
Pret nodokļu palielināšanu iebilst nozares pārstāvji. Latvijas Spēļu biznesa asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Ludeks klāstīja, ka pēc izmaiņām spēļu automātu skaits varētu sarukt par 500, kas nozīmētu aptuveni 20 spēļu zāļu slēgšanu.
Tikmēr Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas priekšniece Signe Birne apliecināja, ka inspekcijas ieskatā spēļu iekārtu skaits būtiski nemainīsies.
Finanšu ministrija (FM) uzsver, ka azartspēļu nodevu un nodokļu likmes nav mainījušās kopš 2012. gada 1. janvāra, jo ar 2019.gadu paredzēts ieviest vienoto azartspēļu kontroles un uzraudzības sistēmu, kuras ieviešanai uzņēmējiem ir jāuzkrāj līdzekļi.
Tomēr azartspēļu nozare ir saistīta ar īpaši augstu sociālo risku, tādēļ valstij ir nepieciešams veikt regulējošo funkciju, kas daļēji tiek īstenota ar izložu un azartspēļu nodevas un nodokļu palīdzību, skaidro FM.
Šis ir viens no nākamā gada budžetu pavadošajiem likumprojektiem, kas nozīmē, ka tas tiks skatīts steidzamības kārtā - divos lasījumos.
Septembra sākumā Latvijā bija 323 spēļu zāles un 8549 spēļu automāti.
Pašlaik Latvijā azartspēles organizē 15 azartspēļu organizētāji un izlozes organizē valsts AS "Latvijas Loto".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
