"Rail Baltica" eksperti pabeiguši veidot trases inženierbūvju telpiskos variantus, tai skaitā pārvadus, tiltus, šķērsojumus, piebraucamos ceļus, energo un gāzes savienojumus, sarunā ar portālu "Delfi" apstiprina projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Rita Voronkova.
Kopā izveidoti vairāk nekā 500 risinājumi esošās infrastruktūras šķērsošanai tajā skaitā 60 tiltu risinājumi visiem trašu variantiem. Tāpat projekta pārstāvji izveidojuši video vizualizāciju, kurā redzams, kā varētu izskatīsies vilciena brauciens Rīgas un lidostas apkārtnēs.
"Rail Baltica" trases Ietekmes uz vidi (ĪVN) ziņojuma sabiedriskā apspriešana 15 pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica" trase, plānota jau novembrī, tā tiks izziņota tuvākajā laikā, sola Voronkova.
"Iespēju robežās veidojām vienotus transporta sistēmas koridorus. Rīgā "Rail Baltica " vilciena trase plānota blakus esošajam dzelzceļam, ārpus Rīgas - vilciens līdzās esošajam vai plānotajam autoceļam," portālam "Delfi" norāda "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.
Tādējādi, kā apstiprina Balgalis, tieši blakus jau pie esošā dzelzceļa tilta plānots uzbūvēt jaunu tiltu "Rail Baltica" vajadzībām (redzams video 1.00. minūtē).
"Līdztekus "Rail Baltica" izbūvei no Stopiņiem līdz Sējai dzelzceļš plānots kopā ar 330 kilovoltu elektroapgādes līniju (Latvijas-Igaunijas starpsavienojums). Jā, tas ir platāks koridors, toties nesadala teritoriju. Savukārt jauns projekts izveidots 110 kilovoltu elektroapgādes līnijai no Skultes līdz Salacgrīvai vairāk kā 40 kilometru kopgarumā ar apakšstaciju Salacgrīvā, kas uzlabos elektroapgādi arī Salacgrīvā. Veidojot inženiertehniskās būves, izdevies samazināt infrastruktūras ietekmi uz saimniecisko darbu un lauksaimniecību," apgalvo Balgalis.
Savukārt "RB Latvija" izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš portālam "Delfi" skaidro, ka autoceļu šķērsojumi veidoti tā, lai saglabātu esošo autoceļu tīklu, kā arī veikta individuālu transporta mezglu izstrāde.
"Vienotie transporta koridori nodrošina pilnvērtīgi izmantotu teritoriju. Upju šķērsojumos tilta forma un balstu novietojums veidots tā, lai atstātu pēc iespējas mazāku ietekmi uz dabas vērtībām. Dzīvnieku pārejām, kas Latvijā tiks veidotas pirmo reizi, izmantota citu valstu pieredze," stāsta Skrastiņš.
Tāpat, kā portālam "Delfi" skaidroja projekta autori, tehniskās plānošanas laikā sagatavoti 8-10 priekšlikumi vietās, kur nepieciešams nodrošināt dzīvnieku migrāciju starp mežu masīviem un dažādiem Latvijas reģioniem. Rīgas teritorijā esošajā dzelzceļa koridorā 27 kilometru kopgarumā novietota "Rail Baltica" dzelzceļa līnija, bet Šķirotavā – dzelzceļa pārvads, lai netraucētu esošo funkcionalitāti. Daugavas šķērsojumam noteikta šķērsojuma vieta, rasti konstrukciju varianti, to izvēle tiks noteikta projektēšanas stadijā, bet Torņakalnā kā labākais risinājums tiek piedāvāts dzelzceļa tunelis zem esošā dzelzceļa.
Kā ziņots, triju Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" dibināts 2014.gada novembrī, tā pamatkapitāls ir 1,95 miljoni eiro. Šim uzņēmumam uzticēta "Rail Baltica" dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.
"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas varētu izmaksāt 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. 2015. gada pavasarī tika iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016. gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
