'Rail Baltica' pirms apspriežu otrā raunda: Nemiers pierimst, neziņa paliek  (23)

Portāls "Delfi" apkopojis pašvaldību viedokļus saistībā ar patlaban piedāvātajām "Rail Baltica" trašu atrašanās vietām. Vietvaras uz projektu raugās ar dalītām izjūtām - kamēr Salacgrīvā iedzīvotāji aizvien piedalās asās diskusijās, tikmēr daudzās pašvaldībās cilvēki aizvien cenšas iegūt atbildes uz vēl neatbildētiem jautājumiem.

Kā ziņots, kopš aprīļa vairāk nekā 40 eksperti telpiski plānoja "Rail Baltica" trasi un veidoja inženierbūvju telpiskos variantus, tostarp pārvadus, tiltus, šķērsojumus, piebraucamos ceļus, energo un gāzes pārvadus.

"Rail Baltica" projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.

"Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

Kā portālam "Delfi" norāda Limbažu novada domes priekšsēdētājs Didzis Zemmers, šobrīd pašvaldībā iedzīvotāji kļuvuši informētāki. Viņš gan piebilst, ka gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem ir daudzi neatbildēti jautājumi.

"Pašvaldība ir saņēmusi priekšlikumus no Limbažu novada iedzīvotājiem ar lūgumu mainīt piedāvāto "Rail Baltica" trases variantu Skultē uz izstrādāto Limbažu un Sējas novados saskaņoto trases variantu. Esam šos priekšlikumus nosūtījuši "RB Latvija", tomēr atbildi, vai šāds risinājums ir iespējams, vēl jo projām neesam saņēmuši," stāsta Zemmers.

Viņš arī skaidro, ka aizvien neesot skaidrs jautājums par kompensācijas apmēriem zemju īpašniekiem, kā arī tas, kuri īpašumi tiks skarti, cik lielā platībā, kā tas ietekmēs pašvaldības ceļus, to pieslēgumu vietas, vai projektā tiks iekļauts Skultes atzars.

"Šis ir valsts nozīmes projekts un pašvaldība nav pret tā īstenošanu, bet pašvaldības interesēs ir, lai šis projekts pēc iespējas mazāk ietekmē Limbažu novada iedzīvotāju dzīves kvalitāti," uzsver domes priekšsēdētājs.

Mārupē, kur pirms pusgada bija sastopami vieni no lielākajiem projekta pretiniekiem, šobrīd iedzīvotāju vidū nav būtisku iebildumu pret jauno alternatīvo "Rail Baltica" dzelzceļa trases novietojumu gar valsts nozīmes autoceļu A5, apgalvo domes sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Žunde.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Mārupei septembrī piedāvātās alternatīvās trases garums ir 12,4 kilometri un tā nodrošina, ka netiek skarts Vētras ciems un dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota vienotā transporta koridorā ar Rīgas apvedceļu A5

Iepriekšējo trases variantu, kurā Vētras ciemu divās daļās sadalītu sliedes, domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs portālam "Delfi" raksturoja kā "Berlīnes mūri". Tāpat vēstīts, ka saistībā ar izteikumiem domes vadītāju uz pārrunām izsauca premjere Laimdota Straujuma.

Kā tagad "Delfi" skaidro Žunde, šobrīd Mārupes pašvaldībai ir būtiski, lai turpmākajā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa gaitā, sagatavojot novērtējuma gala ziņojumu, tiktu ņemti vērā vairāki jautājumi, piemēram, tiktu izstrādāti detalizētāki tehniskie risinājumi papildus alternatīvai gar A5 autoceļu.

"Nepieciešams detalizēti iekļaut risinājumu, lai savietotu vienā koridorā A5, "Rail Baltica" un ilgtermiņā plānoto 1520 mm Daugavas kreisā krasta savienojumu ar ostu, nešķērsojot Mārupes novada Mazcenu kapus Jaunmārupē; nepieciešams paredzēt visus šķērsojumus, kas saistīti ar autoceļu A5, gājēju un riteņbraucēju ceļus; sniegt risinājumus nepieciešamās elektrības jaudas nodrošinājumam; izstrādāt kompleksu trokšņu barjeru risinājumu, kā arī izplānot reģionālas dzelzceļa pieturas Jaunmārupē izvietojumu," skaidro Žunde, viņa arī piebilst, ka arī Mārupē aizvien nav skaidrs jautājums par kompensācijām.

"Nepieciešami skaidri nosacījumi par īpašumu atsavināšanas teritoriju, jo īpaši, apskatot situācijas, kur īpašums tiks skarts daļēji, bet dzelzceļa izbūves gadījumā tiktu traucēta piekļūšana tam vai tā izmantošana, attiecīgi norādot gadījumus, kad tiks atsavināta tikai daļa īpašuma un, kad īpašums pilnā apjomā," pašvaldības bažas izskaidro Žunde.

Arī Salacgrīva līdzīgi kā Mārupe pēc krasām iedzīvotāju iebildēm septembrī saņēmusi jaunu alternatīvu trases variantu, tomēr, kā atzīst domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Jānis Cīrulis, joprojām aktuāls ir jautājums, vai plānotā dzelzceļa trasi novirzīt tuvāk vai tālāk no apdzīvotām vietām.

Viņš arī apstiprina, ka ir sagatavots rīkojuma projekts par Salacgrīvas novada domes speciālistu darba grupas izveidi, lai izvērtētu pilnsabiedrības "RB Latvija" un SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment" izstrādātos plānotā dzelzceļa tehniskos risinājumus un ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu.

"Domei būs jāpieņem lēmums un jācer, ka tas būs pareizākais turpmākai teritorijas attīstībai. Šajā jautājumā domas dalās, taču pieņemtajam lēmumam jābūt viedam, jo tas skars novadu gan pārskatāmā, gan nepārskatāmā nākotnē. Salacgrīvas lēmums par labu kādam konkrētam maršrutam balstīsies uz piedāvātajiem tehniskajiem risinājumiem, ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātiem, pašvaldības speciālistu vērtējuma, kā arī uz domes izveidotās konsultatīvās padomes sniegtā viedokļa pamata," norāda Cīrulis.

"Uzskatu, ka plānotā dzelzceļa trases pietuvināšana Salacgrīvas pilsētai un stacijas izveide Salacgrīvā un Tūjā (pietuvināti P11 autoceļam Kocēni-Limbaži-Tūja) būtu vairāk vērsti uz novada attīstību," uzskata Cīrulis.

Viņš arī portālam "Delfi" atgādina, ka novada dome ir izveidojusi iedzīvotāju konsultatīvo padomi, lai diskutētu un izvērtētu plānotā dzelzceļa trašu novietojumu. "Konsultatīvā padome nenoliedzami dod savu pienesumu šī svarīgā lēmuma pieņemšanas procesā, izvērtējot gan pozitīvos, gan negatīvos aspektus. Vienlaicīgi jāatzīst, ka darba grupas locekļu interese ir visnotaļ antagoniska, jo lielākā grupas locekļu daļa pārliecināti atbalsta vienu vai otru trases variantu, atkarībā no tā, uz kuras trases paši sēž."" situāciju Salacgrīvā raksturo Cīrulis.

Kā precizē Salacgrīvas dome, visi darba grupas locekļi ir tieši iesaistīti un atkarīgi no trases novietošanas. "Pirmais plāns skar vienu pusi no darbu grupas un otrais sliežu plāns skar attiecīgo otru darba grupas daļu. Tāpēc šīs diskusijas ir šādas, jo katram no tā ir savs labums, - vai novirzīt sliedes no sava īpašuma vai arī pretēji, tādejādi gūstot sava veida labumu."

"Rīgas dome, protams, atbalsta projektu "Rail Baltica", jo plānotais Eiropas sliežu platuma dzelzceļa līnijas projekts ir starptautiskas nozīmes publiskās dzelzceļa lietošanas infrastruktūras izbūves projekts, kas nodrošinās ātru un ērtu Latvijas, Rīgas plānošanas reģiona un Rīgas dzelzceļa transporta savienojumu ar Eiropu," savu atbalstu projektam pamato Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora biroja sabiedrisko attiecību vadītāja Lineta Mikša.

Viņa pauž domes pārliecību, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas izbūve ilgtermiņā veicinās Rīgas starptautisko konkurētspēju, kā arī stiprinās pilsētas lomu Baltijas jūras reģiona metropoļu tīklā.

Mikša arī apliecina, ka šobrīd projekta ietvaros personu apvienība "AECOM Rail Baltica Latvia Central Station Joint Venture" veic pētījumu par "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas integrāciju Rīgas sabiedriskā transporta mezglā. Izpētes mērķis ir izstrādāt optimālu Rīgas centrālā multimodālā sabiedriskā transporta mezgla tehnisko un pilsētbūvniecisko risinājumu, nodrošinot divu dzelzceļa sistēmu, sabiedriskā transporta un individuālās mobilitātes risinājumu.

Kā liecina informācija iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, šo risinājumu meklēšanai atvēlēti 614 538 eiro.

"Ja runājam par diviem piedāvātajiem alternatīvajiem "Rail Baltica" trases novietojuma variantiem Rīgas pilsētā, uzskatām, ka trases izbūvei maksimāli ir jāizmanto teritorijas esošajā dzelzceļa nodalījuma joslā, izvēloties atbilstošus trases izbūves tehniskos risinājumus, līdz ar to no pilsētas viedokļa trases variants tunelī zem Āgenskalna apbūves aizsardzības teritorijas nebūtu atbalstāms, ko pamato arī sabiedriskās apspriešanas laikā izteiktie rīdzinieku protesti," stāsta Mikša.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka projekta risinājumā, ko "Rail Baltic" pārstāvji prezentēja oktobra beigās, Rīgas centrā paredzēta jauna dzelzceļa tilta būvniecība, bet Āgenskalnā plānots tunelis, kurš atšķirībā no asi kritizētā varianta tagad paredzēts zem esošās dzelzceļa līnijas, tiešā veidā neskarot iedzīvotāju īpašumu.

Baldones novada domes priekšsēdētāja Karina Putniņa uzskata, ka projekta attīstītāji ir krietni pastrādājuši, lai lielākās problēmas atrisinātu pēc iespējas pieņemamākā veidā.

"Neviena māja mūsu novadā netiks nojaukta. Ar īpašniekiem tiek risināti piebraucamo ceļu jautājumi. Trase maksimāli atvirzīta no radioaktīvo atkritumu glabātavas "Radons" un apdzīvotām vietām "Sarmas" un "Misa". Droši vien tālākajā izstrādes gaitā vēl radīsies jautājumi, bet šobrīd pašvaldības viedoklis ir, ka galvenās problēmas ir atrisinātas," portālam "Delfi" apgalvo priekšsēdētāja.

"Pēdējais trases variants vēl publiski nav apspriests. Iedzīvotāju vairākums atzīst, ka kopumā projekts ir nepieciešams un valsts attīstībai nozīmīgs, taču katrs to skata caur savu subjektīvo interešu prizmu un tad, protams, rodas iebildumi. Domāju, ka vēl būs liela diskusija, kad tiks apspriests ietekmes uz vidi novērtējums," prognozē Putniņa.

Šobrīd vēl nav pieejams ietekmes uz vidi ziņojuma projekts un tajā iekļautie detalizētie trases tehniskie risinājumi, tāpēc nav iespējams sniegt plašāku vērtējumu par trases variantu, portālam "Delfi" norāda Stopiņu novada domes attīstības un plānošanas speciāliste Linda Čakše.

Līdz šim īpaši aktīvi savus priekšlikumus un ierosinājumus snieguši tie iedzīvotāji, kuru īpašumi atrodas tiešā trases tuvumā. "Ņemot vērā, ka paralēli trasei paredzēta arī 330 kilovoltu elektrolīnijas izbūve, būtiskāka ietekme būs tieši elektrolīnijas izvietojumam, jo dzelzceļa līnijas izbūvei tiks izmantota jau esošā dzelzceļa Rīga - Ērgļi trase, bet elektrolīnijas izbūvei būs nepieciešamas papildu zemes platības," norāda Čakše.

"Kopumā Stopiņu novada pašvaldība atbalsta "Rail Baltica" projekta īstenošanu. Stopiņu novada teritorijā ir tika viens trases variants, ņemot vērā to, ka "Rail Baltica" ievads Rīgā tiek plānots pa jau esošo dzelzceļa Rīga-Ērgļi trasi. Būtiskākais ir realizēt projektu tā, lai tas mazāk ietekmētu iedzīvotājus, izvēloties tehniskos risinājumus, kas mazina dzelzceļa ietekmi uz blakus esošajām teritorijām, kā arī nodrošina ērtus trases šķērsojumus gan autotransportam, gan iedzīvotājiem," domes pozīciju skaidro Čakše.

"Par sabiedrības attieksmi pret projektu "Rail Baltica" jāsaka, ka mēs kā pašvaldība nevaram šobrīd sniegt skaidru atbildi par to, vai ir mainījusies sabiedrības attieksme pret projektu," norāda Ropažu novada pašvaldības sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Inga Koleča.

"Kopš sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kas notika šī gada martā, kur pašvaldība un iedzīvotāji projekta virzītajiem izteica savus iebildumus un priekšlikumus, nav veikta iedzīvotāju aptauja, kas ļautu izdarīt secinājumus par attieksmi vai attieksmes maiņu," portālam "Delfi" stāsta Koleča.

Viņa arī stāsta, ka pašvaldībā ar nepacietību gaida nākošo jau precizētā projekta sabiedrisko apspriešanu. "Cik mums zināms, tā plānota šajā rudenī, lai saprastu, kāds izvēlēts galīgais trases novietojums, vai ir ņemti vērā pašvaldības priekšlikumi, iebildes."

Olainē pēc projektēšanas darbu uzsākšanas vislielākā iedzīvotāju aktivitāte bijusi pirms un pēc sākotnējās sabiedriskās apspriešanas, kad vietējie vēlējās precizēt trašu novietojumu - kur tieši trase atradīsies, kā tas viņus skars, bet tagad arvien vairāk aktualizējies kompensāciju jautājums, portālam "Delfi" skaidro Olaines novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību speciāliste Nataļja Tropkina.

"Visvairāk interesē kompensācijas mehānismi un apmērs atsavināmo zemju un īpaši ēku īpašniekiem. Pārējie ir pašvaldības pirms un publiskās apspriešanas laikā aktualizētie jautājumi, kurus projekta izstrādātājs sola atrisināt," skaidro Tropkina.

Kā piemēru viņa min uzdevumu izvērtēt nepieciešamās izmaiņas pašvaldības funkcionālajā zonējumā un to ietekmi uz pieguļošo nekustamo īpašumu pašreizējo un perspektīvo plānoto atļauto izmantošanu un attīstības iespējām.