Ministrijā pastāstīja, ka šā gada pavasaris augiem nodrošināja labus apstākļus cerošanai, tādēļ ziemāju un vasarāju ražas ir labas. Pavasaris bija pietiekami mitrs un silts, arī vasarājiem sēju varēja sākt samērā agri - Kurzemē un Zemgalē jau aprīļa sākumā.
Lai arī gan ziemas, gan vasaras kviešu raža ir lielāka nekā pērn, lielai daļai ziemas kviešu kvalitāte ir zemāka nekā cerēts - tajos ir zems proteīna līmenis, ko ietekmēja lietainās un vēsās jūlija beigas, jo tieši šajā laikā proteīna briedināšanai bija vajadzīgs siltāks un saulaināks laiks. "Var teikt, ka šā gada veģetācijas periodā laika apstākļi vairāk bija piemēroti graudu masas veidošanai, bet kaut kādā mērā tika traucēta proteīna uzkrāšana graudos. Iedotais slāpekļa mēslojums vairāk izmantojās graudu masas veidošanai," norādīja ministrijā.
Savukārt vasaras kviešu kvalitāte ir labāka nekā ziemas kviešu tāpēc, ka vasaras kviešu pēdējās attīstības fāzēs - augusta pirmajās divās dekādēs, kad notiek proteīna uzkrāšanās graudos - bija daudz saules un temperatūra bija augsta.
Jau rakstīts, ka graudu kopraža šogad Latvijā pēc pašreizējām prognozēm būs 2,599 miljoni tonnu, kas ir par 17% vairāk nekā gadu iepriekš. Turpretī graudaugu ražība pēc pašreizējām prognozēm būs 3,9 tonnas uz hektāru zemes, kas ir par 14% vairāk nekā 2014.gadā, bet sējumu platības pēc pašreizējām prognozēm būs 668 tūkstoši hektāru, kas ir par 2% vairāk nekā pagājušajā gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
