Laikraksts lēš, ka šīs ražas vērtība ir aptuveni 397, 4 miljoni eiro.
"Labas ražas nosacījumi ir trīs – sabalansēts mēslojums, siltums un mitrums. Šajā gadā ziemājiem bija ļoti labvēlīgi ziemošanas apstākļi, nebija stresa momentu. Aukstais, mitrais pavasaris, kas cilvēkiem liek drebināties, graudaugiem bija labvēlīgs. Tie saceroja, uzkrāja barības vielas. Aukstumu kompensēja mitrums. Augiem nepietika saules, siltuma līdz jūlijam. Augusts bija sauss, varēja labību nokult. Dabas apstākļi bija tuvu ideālam. Ja ir liela raža, tad parasti graudu kvalitāte nav visaugstākā, tā bija arī šajā gadā," medijam skaidro Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta selekcijas nodaļas vadītāja Vija Strazdiņa.
Tiesa gan, šā gada prognozētā 3,9 tonnu no hektāra vidējā ražība, kas ir par 14% augstāka nekā pērn, neesot Latvijas graudu audzētāju varēšanas robeža, viņa uzskata.
Latvijas lielākā graudkopju kooperatīva LPKS "Latraps" lauksaimniecības nodaļas vadītāja Līga Ruža "Latvijas Avīzei" atzīst, ka Latgalē, Vidzemē un Kurzemē šajā rudenī kults pat divas reizes vairāk, nekā ierasts citus gadus. Kvalitāte šiem graudiem gan ir zemāka, kas tonnas graudu cenu samazina par 30 – 40 eiro.
"Latraps" biedru Latvijā audzēto labību ved uz Alžīriju un Spāniju. Aptuveni viena piektā daļa no graudu kopievākuma paliek Latvijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
