Trešajā ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā samazinājies līdz 9,7%

3. ceturksnī 96,9 tūkstoši iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 8 tūkstošiem jeb 7,6% mazāk nekā pirms gada.

Ja šī gada 1. ceturksnī bezdarba līmenis Latvijā bija vienāds ar ES valstu vidējo rādītāju (10,2%), tad 2015. gada 2. ceturksnī tas nedaudz (par 0,3 procenpunktiem) pārsniedza ES valstu vidējo rādītāju (9,5%).

3. ceturksnī ilgstošo bezdarbnieku, kuri nevar atrast darbu 12 mēnešus un ilgāk, īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā bija 50,6%. Gada laikā tas ir palielinājies par 7,9 procentpunktiem. Lai gan kopējais bezdarbnieku skaits samazinās, ilgstošo bezdarbnieku skaits palielinājies.

3. ceturksnī no visiem bezdarbniekiem 12,8 tūkstošiem jeb 13,2% bija jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem. Gada laikā jauniešu bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 6 tūkstošiem, un to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā ir samazinājies par 4,7 procentpunktiem.

Jauniešu bezdarba līmenis bija 16,2%, kas ir par 5,2 procentpunktiem mazāk nekā pirms gada. 3. ceturksnī 39,9% no visiem jauniešiem bija ekonomiski aktīvi, tas ir – nodarbināti vai aktīvi meklēja darbu. 60,1% jauniešu bija ekonomiski neaktīvi – pārsvarā vēl mācījās un darbu nemeklēja.

3. ceturksnī gandrīz trešdaļa (32% jeb 470,6 tūkstoši) iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā bija ekonomiski neaktīvi, tas ir – nebija nodarbināti un aktīvi nemeklēja darbu. Salīdzinot ar 2014. gada 3. ceturksni, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 31,5 tūkstošiem jeb 6,3%.

Šī gada 3. ceturksnī 23,5 tūkstoši jeb 5% ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju bija zaudējuši cerību atrast darbu. Salīdzinājumam pērnā gada 3. ceturksnī šo ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju īpatsvars bija 5,3%, bet 2015. gada 2. ceturksnī 4,9%.

3. ceturksnī Darbaspēka apsekojums notika 3,8 tūkstošiem mājsaimniecību, kur aptaujāja 7,2 tūkstošus iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā.