Ja Saeima apturēs darījumu ar Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, lidsabiedrības darbība var tikt apdraudēta un sekas var būt katastrofālas, trešdien žurnālistiem sacīja finanšu konsultanta "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš.
Viņš skaidroja, ka padarīts daudz darba, kamēr "Prudentia" konsultēja "airBaltic. Izstrādāts uzņēmuma restrukturizācijas plāns, atrisinātas vairākas tiesvedības, tostarp saistībā ar apķīlātajām kompānijas akcijām, kā arī panākts pozitīvs iznākums Eiropas Komisijas izmeklēšanā par valsts atbalstu "airBaltic".
Pēc viņa teiktā, tādējādi tikai šogad lielākā daļa šķērsļu investora piesaistē bija noņemti, un attiecīgi arī izdevies atrast potenciālu ieguldītāju "airBaltic" - Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.
Komentējot publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus, ka attiecīgo investoru atradis "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss, "Prudentia" vadītājs uzsvēra, ka nav svarīgi "kurš kuram pirmais iedeva vizītkarti". "Prudentia" jau no paša sākuma esot organizējusi sarunas ar atrasto investoru par ieguldījuma formu, apmēru un nosacījumiem, un attiecīgajā laikā konsultantam vajadzējis salāgot Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, investora un "airBaltic" intereses, kā arī Eiropas Savienības nosacījumus.
Viņš stāstīja, ka kopumā "Prudentia" uzrunājusi 63 potenciālos investorus "airBaltic" gan no Eiropas un NVS valstīm, gan Āzijā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļamerikā. Ar daļu no potenciālajiem investoriem sarunas patlaban turpina Satiksmes ministrija, taču tikai ar vienu investoru sarunas nonākušas līdz gatavībai ieguldīt uz valstij izdevīgiem nosacījumiem. Lai arī investors neesot ideāls, šajā brīdī tas ir labākais risinājums.
Pēc viņa teiktā, ja Saeima attiecīgo darījumu apturēs, agrāk vai vēlāk "airBaltic" darbību varētu nākties apturēt tāpēc, ka nāktos uzņēmuma darbību sašaurināt un pieredze Eiropā rāda, ka tas beidzas neveiksmīgi, jo jau tagad Eiropā ir pārāk daudz aviokompāniju un nepieciešama konsolidācija.
Krastiņš uzsvēra, ka patlaban, ņemot vērā Igaunijas "Estonian Air" un Lietuvas "Air Lituanica" darbības apturēšanu, ir ideāla iespēja "airBaltic" izplesties reģionā un būtiskā audzēt darbības apmērus. Latvijas nacionālā aviokompānija jau tagad ietekmējot līdz 3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, tāpēc attiecīgā iespēja jāizmanto.
Viņš pauda cerību, ka politiķi Latvijā pret šo jautājumu izturēsies atbildīgi.
Jau rakstīts, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3. novembrī pēc vairāk neka četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru "airBaltic" - Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, "airBaltic" aizņemoties Valsts kasē un pēc tam attiecīgo aizdevumu kapitalizējot. Par aizdevumu gan vēl būs jālemj Saeimā, ko plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu.
Līdz ar attiecīgo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% "airBaltic" kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt. Par dažādiem nosacījumiem, ko investors sagaida no valsts, tostarp iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas "Sukhoi Superjet", paredzēts diskutēt, strādājot pie akcionāru līguma. Pats investors gan paudis, ka viņa ieguldījums "airBaltic" nav atkarīgs no tā, vai aviokompānija iegādāsies attiecīgās lidmašīnas.
Tāpat vēstīts, ka Zaļo un zemnieku savienība pirmdien, 9. novembrī, valdes un frakcijas kopsēdē premjerei Laimdotai Straujumai paudusi neapmierinātību par valdības lēmumu piešķirt aizdevumu "airBaltic", kas vēl būs jāapstiprina Saeimai, un rosināja par šo jautājumu balsot atsevišķi no nākamā gada budžeta jautājumiem.
Savukārt Nacionālā apvienība uzskata, ka "Prudentia" ir pilnībā zaudējis reputāciju, sniedzot finanšu konsultācijas saistībā ar "airBaltic".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
