Aizdodot naudu no Valsts kases Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" bez privātā investora piesaistes, lidsabiedrību sagaida Igaunijas kompānijas "Estonian Air" liktenis, trešdien pēc tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputātiem sacīja "airBaltic" valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.
Viņš kritiski noraidīja bijušā satiksmes ministra Anrija Matīsa ("Vienotība") pausto, ka situāciju var atrisināt, nepiesaistot privāto investoru, bet tikai ar aizdevuma palīdzību aviokompānijai no Valsts kases ar tirgus situācijai atbilstošām procentu likmēm.
"Viņam [Matīsam] nebija visas informācijas, kad viņš nāca klajā ar šādiem paziņojumiem," teica "airBaltic" vadītājs.
"Ja ir kāds, kas pasaka, ka valdība var vienkārši iedot naudu "airBaltic" un tas netiks uzskatīts par konkurences pārkāpumu no Eiropas Komisijas puses, tad labi. Mans uzdevums ir dot padomu, ka tas nav iespējams," sacīja Gauss.
Vienlaikus viņš atkārtoti pauda pārliecību, ka valdības lēmums par Vācijas investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa piesaisti "airBaltic" bija pareizākais, salīdzinot ar pārējām alternatīvām.
Gauss norādīja, ka patlaban publiskajā telpā notiek ļoti sarežģīta diskusija, bet viņa uzdevums ir strādāt vienīgās aviokompānijas Baltijā labā. "airBaltic" vadītājs uzsvēra, ka liela daļa informācijas publiskajā telpā saistībā ar vācu investoru un pašu darījumu neatbilst patiesībai.
Tikšanās ar ZZS Saeimas frakciju notika pēc Gausa iniciatīvas.
Jau ziņots, ka Eiropas Komisija atzinusi Igaunijas nacionālajai aviosabiedrībai "Estonian Air" sniegto valsts palīdzību aptuveni 85 miljonu eiro apmērā par nelikumīgu un likusi "Estonian Air" to valstij atmaksāt, kas faktiski nozīmē lidsabiedrības bankrotu.
Tāpat vēstīts, ka valdība aiz slēgtām durvīm 3. novembrī pēc vairāk nekā četru stundu diskusijām akceptēja finanšu konsultanta "Prudentia" atrasto investoru "airBaltic" - Montāgu-Girmesu, kurš aviokompānijā gatavs ieguldīt 52 miljonus eiro pie nosacījuma, ka valsts investēs 80 miljonus eiro. Valsts ieguldījumu paredzēts nodrošināt, "airBaltic" aizņemoties Valsts kasē un pēc tam attiecīgo aizdevumu kapitalizējot. Par aizdevumu gan vēl būs jālemj Saeimā, ko plānots darīt kopā ar nākamā gada valsts budžetu.
Līdz ar attiecīgo darījumu paredzēts, ka attiecīgā privātā investora Latvijā dibināts uzņēmums iegūs 20% "airBaltic" kapitāldaļu, savukārt valstij stratēģiskā investora piesaistes gadījumā būs tiesības attiecīgas akcijas izpirkt. Par dažādiem nosacījumiem, ko investors sagaida no valsts, tostarp iespēju pārdot vairākas Krievijā ražotas lidmašīnas "Sukhoi Superjet", paredzēts diskutēt, strādājot pie akcionāru līguma. Pats investors gan paudis, ka viņa ieguldījums "airBaltic" nav atkarīgs no tā, vai aviokompānija iegādāsies attiecīgās lidmašīnas.
Ziņots arī, ka ZZS pirmdien, 9.novembrī, valdes un frakcijas kopsēdē premjerei Laimdotai Straujumai paudusi neapmierinātību par valdības lēmumu piešķirt aizdevumu "airBaltic", kas vēl būs jāapstiprina Saeimai, un rosināja par šo jautājumu balsot atsevišķi no nākamā gada budžeta jautājumiem.
Savukārt Nacionālā apvienība uzskata, ka "Prudentia" ir pilnībā zaudējis reputāciju, sniedzot finanšu konsultācijas saistībā ar "airBaltic".
Vienlaikus "Prudentia" uzskata, ka gadījumā, ja Saeima apturēs darījumu ar "airBaltic" investoru, lidsabiedrības darbība var tikt apdraudēta un sekas var būt katastrofālas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
