Itāļu investori ir izrādījuši interesi celt rūpnīcu un tajā saražoto produkciju pilnībā eksportēt uz ārvalstīm. Pēc Pilienas teiktā, starp pārējām Eiropas valstīm, kur ir attīstīta kazkopības nozare, Latvijā ir zemākas piena iepirkuma cenas, līdz ar to ārvalstu uzņēmējiem ir izdevīgi sadarboties ar Latvijas kazkopjiem.
Vienlaikus viņa piebilda, ka Latvijas kazkopji vēlētos gūt lielāku pārliecību no itāļu investoriem, ka Latvijā tiešām tiks būvēta kazas piena pārstrādes rūpnīca, lai izlemtu, vai nozari ir vērts paplašināt vai nē.
Tāpat Piliena pastāstīja, ka savukārt Baltkrievijas lauksaimnieki šogad ir izrādījusi interesi par kazas piena un vaislas dzīvnieku iegādi no Latvijas kazkopjiem, taču, ņemot vērā pagātnē neizdevušos darījumu, Latvijas kazkopjiem nav pārliecības, ka projekts realizēsies un sadarbība būs ilglaicīga, tāpēc kazas pienu Baltkrievijai nav plānots pārdot. "Ja mēs arī gribētu ar viņiem ilgtermiņā strādāt, tad mēs uztraucamies par viņu nopietnību, lai nav tā, ka vienu reizi viņi paņem no mums pienu un pēc tam atkal vairāk nē," sacīja Piliena.
Tāpat nenopietna šķita arī potenciālo sadarbības partneru vēlme caur Baltkrieviju piegādāt pienu uz tiem piederošu piena pārstrādes rūpnīcu Krievijā, kur ir noteikts embargo, atzina Piliena.
Savukārt vaislas dzīvniekus Latvijas kazkopji būtu gatavi eksportēt uz Baltkrieviju, taču nespēj nodrošināt vajadzīgos apmērus, tāpēc varētu eksportēt tikai daļu no prasītā apmēra. Piliena arī atzina, ka vaislas dzīvnieku eksporta attīstību uz Baltkrieviju apgrūtina arī valstī noteiktās sarežģītās muitas ūnijas prasības. "Mēs tos [vaislas dzīvniekus] varam tirgot, bet viņu pašu sanitārie noteikumi uz robežas ir tādi, ka pēdējā mirklī pasaka, nē - jūs neko nevarat vest. Tas ir starpvalstu, varētu teikt, globāli nopietns jautājums, kas ir jārisina," atzina Pieliena.
Latvijas Kazkopības biedrība ir sabiedriska organizācija, kas dibināta 2006.gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
