'Rail Baltica II' IVN sabiedriskā apspriešana Mārupē pulcē aptuveni 100 cilvēku  (5)

Viņš atzina - lai arī iedzīvotājiem Mārupē iepriekš bija vislielākie iebildumi, sanāksme sestdien aizvadīta mierīgi. "Sanāksme, līdzīgi kā vakar [20.novembrī] Ķekavā, aizritēja ļoti mierīgā," teica Balgalis, piebilstot, ka iedzīvotāji kopumā iebildumus par "Rail Baltica II" alternatīvo trasi Mārupē nav pauduši.

Tostarp aptuveni 20 iedzīvotāju bija ieradušies uz individuālajām konsultācijām, kas tika rīkotas divas stundas pirms sabiedriskās apspriešanas sākuma.

Mārupes novada domes sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Žunde pavēstīja, ka apspriedes ietvaros projekta attīstītāji detalizētāk stāstīja par veiktajiem priekšdarbiem un normatīvo regulējumu, kas nosaka nekustamo īpašumu atsavināšanas procesu. Tostarp klātesošie tika informēti par Latvijas un arī citu valstu praksi nekustamo īpašumu atsavināšanā. "Kopumā Latvijas prakse nekustamo īpašumu atsavināšanā vērtējama kā atbilstoša, īpašumi tiek atsavināti vienojoties un precizējot nianses par apgrūtinājumiem. Ja ar īpašnieku vienoties nav iespējams, katrs konkrētais atsavināšanas gadījums tiek izskatīts Saeimā," sacīja Žunde.

Tāpat tika prezentēts Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" IVN ziņojums, klāstot niansētāk par dažādu faktoru ietekmi uz vidi (tajā skaitā, troksni, vibrāciju, elektromagnētisko lauku, gaisa kvalitāti), kā arī par pasākumiem, kas būtu veicami, lai mazinātu dzelzceļa līnijas radīto trokšņu ietekmi.

Pēc Žundes teiktā, iedzīvotājiem nebija būtisku iebildumu pret alternatīvo trases novietojumu gar autoceļu A5 un ietekmes uz vidi ziņojumā klāstīto. "Mārupiešus arī šajā apspriedē vairāk interesēja praktiskas dabas jautājumi - par vibrācijas, trokšņa un elektromagnētiskā lauka ietekmi uz vidi, kā arī par būvniecības procesa laikā radītajām neērtībām," viņa sacīja.

"Rail Baltica II" alternatīvā trase Mārupes novadā ir 12,4 kilometru garumā un tā nodrošina, ka netiek skarts Vētras ciems, bet dzelzceļa infrastruktūra tiek veidota vienotā transporta koridorā ar autoceļu A5 (Rīgas apvedceļš) jau no autoceļu A5 un P132 mezgla. Pirms autoceļu A5 un P132 mezgla "Rail Baltica II" varētu šķērsot lauksaimniecības teritorijas un meža zemes.

"RB Latvija" pārstāve Rita Voronkova iepriekš aģentūrai norādīja, ka sabiedriskajās apspriešanās par rekomendējamo trases variantu, kas notiks 15 pašvaldībās (Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadā un Rīgā), lēmuma pieņemšanai par trases novietojumu iedzīvotāju un pašvaldību rīcībā būs visas alternatīvas un visi izstrādātie risinājumi.

"Rekomendējamais trases variants ietver lielākas iespējas novadu attīstībai, mazāk ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas, nesadala lauku saimniecības, būtiski mazāk skar blīvi apdzīvotās vietas un privātpersonu īpašumus. Tas rada iespēju reģionālo staciju attīstīšanai nākotnē, nodrošina drošu attālumu no radioaktīvo atkritumu glabātuves "Radons", Mārupē - atrodas vienotā transporta koridorā, par ko saņēmām uzņēmēju un iedzīvotāju atbalstu. Rekomendējamais trases variants veidots, vadoties no iedzīvotāju un pašvaldību izteiktajām vēlmēm," sacīja "RB Latvija" telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Kopumā jaunbūvējamā Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projekta pētnieki sešu mēnešu laikā visā trases garumā, A un B variantiem, kā arī visām alternatīvām izveidojusi tehniskos risinājumus, nosakot dzelzceļa līnijas profilu un trašu aizņemtās teritorijas 60 metru platā joslā.

Plānošanas laikā izdevies būtiski samazināt skarto privātīpašumu skaitu - no sākotnējiem 2000 īpašumiem trase skars mazāk nekā 1000 privātīpašumu. Izpēte ir pierādījusi, ka plānotajam dzelzceļam nav būtiska ietekme uz "Natura 2000" teritorijām.

Rakstiskus priekšlikumus vai viedokļus par ziņojumu var iesniegt līdz 2015. gada 11. decembrim Satiksmes ministrijā.

Tāpat vēstīts, ka "Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro.