Par līguma noslēgšanu ar "Prudentia" atrasto vācu investoru "airBaltic" vadītājs Martins Gauss saņems atlīdzību. Tagad kompānija cenšoties noklusēt aprēķinus, kas liecina, ka tā var turpināt biznesu arī bez papildu investīcijām, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".
Otrdien valdības sēdes laikā iekšlietu ministrs, kas pilda arī satiksmes ministra pienākumus, Rihards Kozlovskis (V) atteicās tālāk virzīt jautājumu par "airBaltic" daļu pārdošanu vācu investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam. Dienu iepriekš slēgt šo darījumu bija nolēmusi koalīcijas padome. Valdības sēdes laikā ministrs saņēmis jaunu informāciju, ka, iespējams, kompānijas finanšu rādītāji nemaz nav tik kritiski, kā to apgalvo Martins Gauss.
"Nekā personīga", atsaucoties uz savā rīcībā nonākušu "airBaltic" dokumentu, cēsta, ka pastāv pieci dažādi attīstības scenāriji. Tikai vienā no viņiem prasīta 130 miljonu eiro tūlītēja investīcija. Pārējie paredz mazākas investīcijas vai bez tām varētu iztikt vispār. Šos visus pārējos variantus kompānijas vadītājs Gauss esot nolicis plauktā, skaidro raidījums.
Nepērkot jaunas lidmašīnas, būtu jāsamazina lidojumu skaits, saruktu arī apgrozījums. Šobrīd paredzēts, ka 25 lidmašīnās pārvadās 2,8 miljonus pasažieru. Dienā lidojumu skaits būtu 45, kas radītu 250 miljonu eiro apgrozījumu. Tomēr esot jārēķinās ar 9 miljonu eiro zaudējumiem.
Iztiekot ar 23 lidmašinām, nāktos samazināt četrus lidojumus dienā, par 300 000 samazinātos pasažieru skaits un apgrozījums nokristos līdz 223 miljonieim. Šādā scenārijā būtu četru miljonu eiro zaudējumi.
Pesmistiskākais scenārijs paredzētu samazināt "airBaltic" floti līdz 18 lidmašīnām, samazināt dienā 11 lidojumus. Tad gadā pasažieru skaits nokristos līdz 1,9 miljoniem, apgrozījums būtu 159 miljoni eiro. Pēdējais scenārijs nozīmētu atteikties no lidmašīnu pirkšanas vai to atlikt. Tomēr pie šīs prognozes kompānija strādātu ar peļņu – astoņiem miljoniem eiro.
"Pavisam īsa atbilde - noteikti, ka nav informējis," uz raidījuma jautājumu par šiem scenārijiem atbild bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss. "Ja mēs redzam, ka ir tikai viens variants un tas variants nevienu neapmierina, un tad nav pietiekoši informējis un ne tikai Gauss, bet arī padome, kurai vajadzēja rūpīgi sekot līdzi uzņēmuma stratēģiskajai attīstībai. Acīmredzot, tur mēs esam, kur esam."
Sākumā Gauss raidījumam apgalvo, ka scenāriji uzrakstīti nepareizi, tad saka, ka šos skaitļus nemaz neesot redzējis. Bet citā reizē atkal saka, ka citi scenāriji ir bijuši.
Gauss uzsver, ka ir īstais brīdis iekarot Lietuvas un Igaunijas tirgu. Pēc "Estonian Air" darbības apturēšanas katru dienu palielinoties pasūtījumu skaits no Igaunijas. Tomēr TV3, atsaucoties uz savā rīcībā esošu informāciju, vēsta, ka reizē ar investoru ienākošie krievu lidaparāti "Sukhoi Superjet" var radīt problēmas ar esošajiem sadarbības partneriem. Kāda liela Eiropas aviokompānija esot izteikusi brīdinājumu, ka vairs neveikšot starpsavienojumu lidojumus ar "airBaltic". Par šiem riskiem esot arī runāts ceturtdienas valdības sēdē, bet Gauss sanākušos mierinājis, ka lielus finanšu zaudējumus tie nacionālajai lidsabiedrībai neradīšot.
Valdība šonedēļ lēma, ka Saeimai būs jālemj par 80 miljonu aizdošanu "airBaltic". Viņam paredzēta atlīdzība par investora piesaisti. Kompānijas padomes priekšsēdētājs Nikolajs Sigurds Bulmanis atzinis, ka atlīdzība mērāma aptuveni 100 tūkstošos eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
