Starptautiskā reitingu aģentūra "Standard&Poor's" (S&P) saglabājusi līdzšinējā "A-" līmenī Latvijas kredītreitingu ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā, saglabājot stabilu nākotnes prognozi, pavēstīja Finanšu ministrija.
S&P norāda, ka Latvijas kredītreitingu joprojām pozitīvi ietekmē mēreni valsts budžeta deficīta rādītāji un valsts parāda samazināšanās, savukārt reitingu paaugstinājumu patlaban ierobežo salīdzinoši zems iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju, ilgtermiņa izaicinājumi saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos un riski, kas saistīti ar augsto nerezidentu depozītu līmeni banku sistēmā.
Pēc S&P paustā, pakāpenisks investīciju plūsmas pieaugums un spēcīgs patēriņš iekšējā tirgū veicinās straujāku ekonomikas izaugsmi. Prognozējams, ka 2015.gadā Latvijas ekonomika pieaugs par 2,4%, bet 2016.līdz 2018.gadā izaugsmes temps jau nedaudz pārsniegs 3%.
Latvijas īstenotā stingrā fiskālā politika un budžeta izpildes rādītāji joprojām tiek minēti kā viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas pozitīvi ietekmē reitingu. S&P prognozē, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2015.gadā saglabāsies pagājušā gada līmenī – 1,6% no IKP. Reitingu aģentūra uzskata, ka 2016.gada budžeta likuma projektā iestrādātie pasākumi ieņēmumu palielināšanai un ēnu ekonomikas apkarošanas aktivitātes radīs lielāku iespēju valdībai nākotnē palielināt izdevumus sociālajiem mērķiem un infrastruktūrai.
S&P arī min, ka Latvijai ir viens no zemākajiem vispārējās valdības tīrā parāda līmeņiem eiro zonā un arī vispārējā valdības parāda procentu maksājumi ir nelieli.
Savukārt reitingu turpina ierobežot salīdzinoši vāja valsts ārējā pozīcija. S&P prognozē, ka, lai gan kārtējo maksājumu konta deficīts pakāpeniski palielināsies, tas tomēr saglabāsies daudz zemākā līmenī nekā pirms finanšu krīzes sākuma 2008.gadā. Tāpat reitingu aģentūra joprojām norāda uz riskiem, ko varētu radīt lielais nerezidentu depozītu apmērs iekšējā banku sistēmā.
Vienlaikus S&P atzīst, ka stingrākas kapitāla un likviditātes prasības, kādām pakļautas uz nerezidentiem orientētās bankas, un to salīdzinoši ierobežotā klātbūtne iekšējā tirgū mazina šos riskus. Vēl pie riskiem S&P min iekšējā tirgū izsniegto kredītu apmēru samazināšanos un zemo inflācijas līmeni eiro zonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
