Banku analītiķi: Latvijā apstrādes rūpniecība šogad kopumā uzrādīs pieaugumu  (3)

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja, ka apstrādes rūpniecības veikums šogad desmit mēnešos Latvijā ir bijis ļoti mainīgs.

"Pēc visai mērenā kāpuma janvārī un februārī, no marta līdz jūlijam apstrādes rūpniecība piedzīvoja krasu kāpumu, lielu lomu spēlējot tieši "KVV Liepājas metalurga" darbības atjaunošanai. Tomēr kopš augusta ir vērojams apstrādes rūpniecības izaugsmes kritums, kas oktobrī ir izsīcis pilnībā. Apstrādes rūpniecības devums ir bijis ļoti nozīmīgs ekonomiskās aktivitātes veicinātājs, tādēļ tās izsīkums palēninās arī kopējās tendences ekonomikā. Taču drūmās krāsās tuvākās perspektīvas zīmēt negribētos," teica Gašpuitis.

Tostarp viņš norādīja, ka piezemēti pozitīvas ziņas pienāk no eiro zonas, kas liecina, ka Iepirkumu vadītāju indekss (PMI) novembrī ir sasniedzis 19 mēnešu augstāko punktu, kaut uzlabošanās norit gausi. Tāpat pēdējo sešu mēnešu straujāko pieaugumu uzrādījis arī Eksporta pasūtījumu indekss. "Tas liecina, ka kopējās situācija pamazām uzlabojas, tomēr Latvijas uzņēmējiem būs jābūt ļoti izveicīgiem, lai noķertu šīs plūsmas," sacīja Gašpuitis.

Viņš atzīmēja, ka atsevišķas nozares, tostarp pārtikas, apģērbu un būvmateriālu ražošana turpinās izjust Krievijas tirgus ierobežojumus. Atklāts jautājums ir arī saistībā par "KVV Liepājas metalurga" izredzēm.

"Gada vidū uzrādītie rezultāti ļaus gadu kopumā noslēgt ar pluss zīmi, tomēr situācija apstrādes rūpniecībā joprojām būs izaicinājumu pilna," prognozēja Gašpuitis.

"DNB bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš atzīmēja, ka šogad desmit mēnešos Latvijā apstrādes rūpniecība augusi par 4,1% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo laika periodu un arī gada kopējais rezultāts daudz vairs nevar atšķirties.

"Gada sākumā aina šķita gaišāka - tikai gaidīts apmēram 5% pieaugums. Atšķirība galvenokārt skaidrojama ar vājo pieprasījumu un tirdzniecības ierobežojumiem Austrumu tirgos. Tie lielā mērā atspoguļo izejvielu cenu vājumu, kas savukārt palīdzējis augt reālajiem ienākumiem un patēriņam Latvijā. Kopējais ekonomikas pieaugums acīmredzot būs ļoti tuvs gaidītajam (2,8%), tikai ar viegli atšķirīgām sastāvdaļām," sacīja Strautiņš.

Viņš arī norādīja, ka viena mēneša dati par kādu nozari parasti gandrīz nekad neko nepierāda, taču tas ir sērīgs pieteikums ceturtajam ceturksnim nozarē un ekonomikā. "Sērīgums gan ir pavisam viegls, jo dažu apakšnozaru oktobra datos redzama likteņa netaisnība, no kuras nevar izvairīties, bet kas vienmēr agri vai vēlu pavēršas pretējā virzienā," teica Strautiņš.

Pēc viņa minētā, nav ne mazāko šaubu, ka uzlabosies situācija pārtikas pārstrādē. "Kritums oktobrī gada laikā par 8,9% izskatās ļoti skarbs situācijā, kad piena pārstrāde strauji iekaro jaunus tirgus, un pat zivju pārstrāde sāk stabilizēties pēc Krievijas importa embargo šoka," atzīmēja Strautiņš.

Viņš arī prognozēja, ka nākamgad apstrādes rūpniecības izlaide augs par apmēram 5% kas būtu par vienu procentpunktu vairāk nekā šogad. "Ekonomikas pieaugums Eiropas Savienībā pakāpeniski paātrinās, mūsu ražotāji būs spēruši vēl papildus soļus, lai pielāgotos pieprasījuma kritumam NVS valstīs. Kā rāda iekšzemes kopprodukta (IKP) dati, investīciju apmērs Latvijas ekonomikā atkal aug," teica Strautiņš.

"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna atzina, ka apstrādes rūpniecības attīstība pēdējā laikā neiepriecina.

"Lai gan daļēji tas varētu būt saistīts ar vārgo ārējo pieprasījumu un nepieciešamību meklēt jaunus noieta tirgus, eksportētāju konkurētspēja pēdējo pāris gadu laikā arī varētu būt pasliktinājusies. Piemēram, Latvijas eksportētāju tirgus daļas Eiropā stagnē jau vairāk kā gadu, proti, Latvijas eksports spēj augt tikai tik daudz, cik aug Eiropas tirgus. Savukārt, poļu, čehu, spāņu, vācu eksportētāji gan bijuši veiksmīgāki, palielinot savas tirgus daļas," viņa sacīja.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norādīja, ka atbilstoši oktobra datiem ir būtiski noplacis Latvijas rūpniecības pozitīvais sniegums šogad pirmajā pusē. "Ja šā gada martā un aprīlī, pēc "KVV Liepājas metalurga" darbības atjaunošanas, rūpniecības izlaides apmērs pieauga kopumā par vairāk nekā 10%, tad kopš šā gada maija rūpniecībā ir vērojamas negatīvas tendences, kā rezultātā rūpniecības gada pieaugums strauji pietuvojies nullei," viņš sacīja.

Āboliņš atzīmēja, ka līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos Latvijas rūpniecības līderi ir kokapstrāde, kā arī datoru un optisko ierīču ražošana, kuru izlaide gada laikā kāpusi par attiecīgi 6,2% un 19,6%. Savukārt kopējos rūpniecības datus uz leju turpina vilkt izlaides kritumi pārtikas un dzērienu, apģērbu un tekstila, nemetālisko minerālu, kā arī gatavo metālizstrādājumu nozarēs.

"No šīm nozarēm vislielākās bažas rada nemetālisko minerālu ražošanas kritums, ko pamatā veido būvmateriāli. Ja citu nozaru kritums vairāk saistīts ar negatīvu ārējo faktoru ietekmi, piemēram, Krievijas sankcijām, tad nemetālisko minerālu nozares izlaide ir labs indikators Latvijas būvniecības nozares attīstībai nākotnē. Tādējādi tas ir kārtējais signāls par to, ka nākamais gads būvniecībā varētu būt diezgan grūts," sacīja Āboliņš.

Jau vēstīts, ka Latvijā rūpniecības produkcijas izlaide šogad desmit mēnešos, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem, salīdzināmās cenās palielinājusies par 3,4% salīdzinājumā ar 2014.gada attiecīgo laika periodu, tostarp apstrādes rūpniecībā kāpums bijis par 4,1%. Oktobrī salīdzinājumā ar septembri apstrādes rūpniecībā saražotās produkcijas apmērs ir sarucis par 0,7%, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi izlaide apstrādes rūpniecībā nav mainījusies.