Aptaujājot emigrācijā dzīvojošos latviešus, kas aizbraukuši pēc 1991.gada, dati liecina, ka algotu darbu strādāja 50%, bet 29,4% bija uzņēmēji.
"Mums šķiet, ka aizbrauc neveiksminieki un kuriem nav darba, bet vairāk nekā puse aizbraukuši laikā, kad viņiem ir bijušas darba attiecības Latvijā," pauda pētnieks.
Otrs populārākais Latvijas pamešanas iemesls ir "neredzēju nākotni Latvijā". "Redzam, ka pamatā ir runa par pesimismu pēc būtības, nevis tikai šauri ekonomiski orientētu nākotni, jo tā atbildējusi puse respondentu," par iegūtiem datiem stāsta Kaprāns.
Pirmo darbu visbiežāk latvieši ārzemēs atraduši ar radu un draugu palīdzību - 45%. Lielbritānijā un Īrijā tikai trešdaļa strādā darb, kas atbilst viņu izglītībai un kvalifikācijai, kas ir mazāk nekā citās valstīs. '90.gados daudzi Latvijas iedzīvotāji emigrējuši arī uz Ameriku un Kanādu.
"Ja salīdzina ar Kanādu, Zviedriju, Vāciju, tur cilvēki daudz vairāk redz saistību ar savu izglītību. Īrijā un Lielbritānijā ir zemākais līmenis, bet tās ir valstis, kurās ir visvairāk Latvijas emigrantu. Tie ir strādnieki, darbinieki, kas Latvijā varbūt būtu daudz augstāk novērtētu," pieļauj pētnieks.
Lielākā daļa tuvāko gadu laikā neplāno atgriezties. Tikai piektdaļa atbildēja, ka varētu, ja uzlabosies dzīves līmenis Latvijā.
Jau ziņots, ka Latvijas Universitātes (LU) Humanitāro un sociālo zinātņu centrā 9.decembrī atvērs grāmatu "Latvijas emigrantu kopienas: cerību diaspora", kurā analizēti līdz šim apjomīgākā pētījuma par Latvijas jaunajiem emigrantiem rezultāti. Grāmatā apkopoti 14 analītiski raksti par ārpus Latvijas dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo nodarbinātību un izglītību, identitāti, politiskajām attieksmēm, kā arī diasporas politiku. Rakstu autori ir sociologi, ekonomisti un komunikācijas pētnieki.
Projektā veiktā Latvijas vēsturē lielākā emigrantu aptauja, kurā piedalījās 14 068 respondentu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!