Naudas daudzums pagājušajā gadā ir bijis līdz šim piecos gados augstākais, liecina Latvijas Bankas informācija.
Lai gan šogad ieplūdusī summa patlaban ir mazāka, ekonomisti uzskata, ka izmaiņas ir pagaidām diezgan nebūtiskas, lai izdarītu kādus ilgtermiņa secinājumus. Situācija varētu mainīties tuvāko pāris gadu laikā.
Komentējot datus, "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka parādās cilvēki, kas atgriežas Latvijā un atrod darbu šeit. Un ir arī otrs virziens - tie, kas strādā ārvalstīs, nostiprina saikni ar mītnes zemi un arī pie sevis atved tuviniekus, līdz ar to saikne ar Latviju arī pārtrūkst.
Latvijas Ārlietu ministrijas oficiālie dati liecina, ka patlaban ārvalstīs dzīvo aptuveni 370 000. Liela daļa joprojām veic dažādus kredītmaksājumus par Latvijā iegādātiem mājokļiem un mantām, kā arī ar naudas līdzekļiem apgādā savus tuviniekus, palīdzot samaksāt komunālos maksājumus un iegādāties ikdienas preces.
Dace Upīte, kas Lielbritānijā dzīvo piecus gadus, iepriekš naudu uz Latviju sūtīja biežāk, bet līdz ar ģimenes pieaugumu tas notiek retāk.
"Es naudu sūtu savai mammai. Mana mamma ir otrās grupas invalīde, un būtībā viņai ir jāiztiek no šī pabalsta. Būtībā viņai ir ļoti grūti iztikt, un bieži vien ir parādi un pietrūkst daudzām parastām lietām, kā piemēram zālēm. Tāpat es mammai sūtu, ja viņai ir kādas papildus izmaksas vai jānopērk kāda elektroprece, vai kaut kas mājās ir saplīsis vai ir nepieciešams remonts," skaidroja Upīte.
Atgriešanās dzimtenē viņai pagaidām liekas kā nepiepildāms sapnis, jo viņa jūtas Latvijas darba tirgum nevajadzīga. Arī tāpēc, ka nemāk krievu valodu pietiekami labā līmenī un Latvijā būtu grūti atrast darbu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
