Visvairāk uzņēmumus dibina Rīgā, Jūrmalā un Valmierā, atklāj pētījums

Pašvaldību maciņu biezumu tiešā veidā ietekmē attiecīgās teritorijas pievilcīgums uzņēmēju acīs. Jo vietvara atsaucīgāka, jo uzņēmēji ieinteresētāki savu biznesu attīstīt tieši konkrētajā pilsētā, radot tur jaunas darbvietas un pašvaldības budžetu papildinot ar nodokļu pienesumu, secināts pētījumā.

Gluži kā magnēts jaunu uzņēmumu piesaistīšanā strādājusi Rīga, jo tieši galvaspilsētā reģistrēto uzņēmumu skaits kopš 2010.gada audzis visievērojamāk - piecu gadu laikā tas palielinājies par 40,03%. Tiesa, tikai par dažām procentu desmitdaļām atpaliek kūrortpilsēta Jūrmala, kurā uzņēmumu skaits kopš 2010.gada palielinājies par 39,65%.

Pašvaldību mājaslapās publicētā informācija liecina, ka gan Rīgā, gan Jūrmalā izveidotas speciālas padomes, kuru galvenais uzdevums ir uzņēmējdarbības attīstības sekmēšana. Kamēr Jūrmalā padomes sastāvu veido vietējie uzņēmēji, kuri iesaistījušies pašvaldības normatīvo aktu, koncepciju un programmu izskatīšanā un priekšlikumu izstrādāšanā, Rīgā Investīciju un uzņēmējdarbības veicināšanas padomi veido pašvaldības vadītāji, deputāti un pašvaldības struktūrvienību pārstāvji. Tiesa, ar padomes pēdējā laika veikumu "Lursoft" neizdevās iepazīties, jo pēdējie sēdes protokoli pašvaldības mājaslapā publicēti vien par 2011.gada martu.

Tajā pašā laikā, kamēr atsevišķu lielo pašvaldību interneta mājaslapu sadaļās, kas veltītas uzņēmējdarbībai, atrodami vien skaisti saukļi un statistikas rādītāji par biznesa virzību attiecīgajā teritorijā, Rīgas pašvaldība publicējusi arī informāciju par atbalsta projektiem uzņēmējiem, norāda "Lursoft".

Par vairāk nekā 20% uzņēmumu skaits kopš 2010.gada palielinājies arī Daugavpilī (par 20,16%), Jelgavā (par 23,48%), Jēkabpilī (par 23,33%), Valmierā (par 23,61%). Mazāks uzņēmumu skaita pieaugums pēdējos piecos gados bijis Liepājā (par 14,91%), Rēzeknē (par 16,66%) un Ventspilī, kur 2014.gada izskaņā darbojušies 2674 uzņēmumi, kas ir par 9,95% vairāk nekā 2010.gadā.

Neskatoties uz pastāvošajiem aizspriedumiem par Latgales reģiona lēnāku attīstību, jau 2007.gadā Daugavpilī izveidots Daugavpils biznesa informācijas centrs, kura mērķis ir sniegt konsultācijas un atbalstu vietējiem un ārvalstu uzņēmējiem, kā arī komercsabiedrības uzsācējiem. Par uzņēmējdarbības atbalstu domā arī Rēzeknē, kurā darbojas biznesa inkubators "Ideju viesnīca", kas līdz šā gada 30.novembrim tika īstenots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansētā projekta "Biznesa inkubatoru attīstība Latvijā" ietvaros.

Starp lielajām pašvaldībām "Lursoft" izceļ arī Jēkabpili, kura īpaši padomājusi par to, lai topošajiem uzņēmējiem visa nepieciešamā informācija būtu atrodama ātri un vienkopus, savā interneta mājaslapā publicējot arī pārskatāmu informāciju par valsts un pašvaldību atbalstu uzņēmējdarbības attīstībai.

To, ka pašvaldībai jāsniedz atbalsts uzņēmējdarbības veicināšanā, apliecina arī Liepāja, kura konkursa kārtībā šogad atbalstīja deviņus mazo un vidējo komercsabiedrību projektus, piešķirot to attīstībai kopumā 32 000 eiro lielu pašvaldības līdzfinansējumu. Projektu līdzfinansēšanas konkursa galvenais uzdevums bijis radīt jaunas darbvietas, piedāvāt jaunus pakalpojumus un radīt jaunus produktus, tādējādi veicinot pilsētas sociāli ekonomisko situāciju. "Lursoft" norāda, ka līdzīgi konkursi Liepājā notikuši arī iepriekšējos gados un par interesi no uzņēmēju puses liecina arī lielais konkursantu skaits - 2015.gadā pašvaldība saņēmusi 29 projektu pieteikumus.

Analizējot, kā līdz ar uzņēmumu skaita pieaugumu palielinājies kopējais strādājošo skaits, "Lursoft" izceļ Rēzekni. Neskatoties uz vienu no zemākajiem uzņēmumu skaita pieaugumiem, Rēzekne izceļas ar trešo straujāko kopējo strādājošo skaita pieaugumu. "Lursoft" pētījuma dati liecina, ka Rēzeknē reģistrēto uzņēmumu skaits kopš 2010.gada pieaudzis par 16,66%, savukārt uzņēmumos nodarbināto skaits palielinājies par 17,53%.

Straujākais nodarbināto skaita pieaugums pēdējo piecu gadu laikā fiksēts Jelgavā. Jelgavā reģistrētajos uzņēmumos 2010.gadā strādājuši 11 057 darbinieki, savukārt 2014.gada pārskatos reģistrēti kopumā 13 325 nodarbinātie, kas ir pieaugums par 20,51%.

Pieticīgākais darbinieku skaita pieaugums kopš 2010.gada reģistrēts Liepājā - vien 0,52% pieaugums. "Lursoft" norāda, ka Liepājas zemais rādītājs skaidrojams ar "Liepājas metalurga", kas vēl 2012.gadā nodarbināja 2325 strādājošos, nedienām. "Lursoft" dati rāda, ka līdz pat 2013.gadam Liepājas uzņēmumos nodarbināto skaits ik gadu palielinājās, trīs gadu laikā pieaugot pat par 11,44%, taču līdz ar viena no Latvijas lielākā uzņēmuma maksātnespēju nodarbināto skaits ievērojami saruka, turpinot samazināties arī 2014.gadā. Ņemot vērā "Liepājas metalurga" būtisko ietekmi uz piejūras pilsētas un visas Latvijas tautsaimniecību, "Lursoft" uzteic pilsētas spēju saglabāt stabilitāti un noturēt Liepājā reģistrētajos uzņēmumos strādājošo skaitu virs 2010.gada līmeņa.

Skaitliski lielākais strādājošo skaita pieaugums kopš 2010.gada reģistrēts Rīgas (par 43 432 darbiniekiem), Jelgavas (par 2268) un Jūrmalas (par 2072) uzņēmumos. "Lursoft" norāda, ka no visiem Latvijas lielākajās pilsētās reģistrētajiem darbiniekiem 78,8% strādā Rīgā reģistrētajos uzņēmumos, 4,6% - Daugavpilī, bet 4,2% - Liepājā.