Turklāt projekta izgāšanās var nozīmēt arī 13 miljonu eiro Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļu zaudēšanu. Līdzekļus savulaik šim projektam piešķīra no iepriekš neveiksmīgi noritējušā jauno vilcienu iepirkuma, atgādina raidījums.
Kopš 22 miljonu eiro vērtā līguma parakstīšanas pagājuši divi gadi, un pirmajam vilcienam bija jābūt gatavam februārī. Tādējādi jau šobrīd pasažieriem bijis jābrauc visos sešos modernizētajos dīzeļvilcienos, taču tā vietā - nav neviena paša, skaidro “De facto”. Kā informē raidījums, patlaban sertifikācijas procesu sācis ir tikai pirmais no modernizētajiem dīzeļvilcieniem. Transportlīdzeklis piekrauts ar smilšu maisiem, lai pārbaudītu tā izturību un veiktu nepieciešamos bremzēšanas testus. Taču šogad pasažieri tajā iekāpt nevarēs.
Tādas pašas pārbaudes būs nepieciešamas arī pārējiem pieciem dīzeļvilcieniem. Līdz ar to piegādātājiem – pilnsabiedrībai ,,DMU Vilcieni”, kurā apvienojusies Daugavpils Lokomotīvju rūpnīca, Rīgas Vagonbūves rūpnīca, kā arī tai un “Pasažieru vilcienam” piederošais “VRC Zasulauks”, - darbu pabeigšanai nepieciešams papildu laiks. Rīgas Vagonbūves rūpnīcas valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts raidījumam paudis solījumu, ka viss process būs pabeigts nākamā gada pirmajā ceturksnī. Taču raidījums norāda, ka tas tik un tā būs par vēlu.
Lai “Pasažieru vilciens” nezaudētu 13 miljonu eiro finansējumu no ES Kohēzijas fonda, visiem dīzeļvilcieniem bija jābūt gataviem šogad. Šādā situācijā “Pasažieru vilcienam” būs jāatrod finansējums citur, savukārt minētos 13 miljonus eiro Finanšu ministrija pārdalīs kādam citam projektam, kas realizēts laikus, situāciju skaidro “De facto”.
Finanšu ministrijas Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne raidījumam stāstījusi, ka “Pasažieru vilciena” projekts ielikts kā 100% neīstenojams. “Mērot riskus, un, pateicoties valdības pozīcijai un atbalstam ar papildu rezerves finansējumu, šobrīd mēs no ES finansējumu nezaudētu, bet ir augsts risks, ka šo plānoto finansējumu nesaņem “Pasažieru vilciens”,” skaidrojusi ministrijas pārstāve.
Savukārt Satiksmes ministrijas amatpersonas pagaidām atsakoties publiski apstiprināt, ka 13 miljonu eiro ES atbalsts vilcieniem zaudēts. Tāpat raidījuma atklāj, ka avansa maksājumos izpildītājam jau samaksāti vairāk nekā astoņi miljoni eiro. Tāpēc amatpersonas cerot, ka daļu summas tomēr izdotos atgūt no ES fondiem.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norāda, ka ,,ir uzdots “Pasažieru vilciena” valdei izvērtēt tehniskos, ekonomiskos un juridiskos, kā arī finanšu aspektus, kādā veidā būtu organizējams darbs”. Tāpat arī ar konsultēties ar Eiropas Komisiju, lai nodrošinātu līdz šim iztērētās naudas attiecināmību, jo “daļa procesa ir izdarīta, daļa, protams, nav”, tā Ozoliņš.
Noslēgtais līgums paredzot arī pilnsabiedrības ,,DMU vilcieni” atbildību. Jau kopš pirmā nepiegādātā vilciena februārī tiek rēķināta soda nauda. Patlaban sasniegts tās maksimālais apmērs - 10% no līguma summas, kas ir apmēram 2,2 miljoni eiro, ziņo “De facto”. Pastāv arī iespējamība, ka pilnsabiedrībai var nākties maksāt arī par zaudēto ES fondu naudu. Tādējādi zaudējumu apmērs un soda nauda kopumā varētu sasniegt pat 15,2 miljonus eiro.
Raidījums gan pauž viedokli, ka maz ticams, ka valsts puse centīsies piedzīt zaudējumus pilnā apmērā, vai arī lems par labu līguma laušanai. Kā ticamāku versiju raidījums min “Pasažieru vilciena” piekrišanu modernizētos dīzeļvilcienus saņemt nākamgad.