Deputāti pret 'Latvijas Gāzes' lobiju: Saeima noraida meitasuzņēmuma izveidošanu

Šo deputāta Aivara Meijas (NSL) priekšlikumu, kas iesniegts likumprojekta otrajam lasījumam, kritizēja partijas "Vienotības" pārstāvji, norādot uz LG lobiju. Pieciem deputātiem balsojot "par", 53 - pret, un diviem tautas kalpiem atturoties, Saeima priekšlikumu noraidīja.

Otrajā lasījumā atbalstītie Enerģētikas likuma grozījumi paredz sadalīt AS "Latvijas gāze" (LG) divos uzņēmumos, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas otro, pēdējo posmu.

Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātais modelis paredz, ka vienā uzņēmumā būtu nodalīts pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, bet otrā - sadales un tirdzniecības sistēmas operators.

Ministrija rosināja noteikt, ka vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators vai dabasgāzes pārvades sistēmas operators ir nošķirts no dabasgāzes ražošanas un tirdzniecības darbībām un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības darbībām un neietilpst vertikāli integrēta dabasgāzes apgādes komersanta vai vertikāli integrēta elektroapgādes komersanta sastāvā.

Savukārt Meija rosināja noteikt, ka šis uzņēmums tomēr var būt vertikāli integrēts LG, proti, var būt tā meitasuzņēmums.

Meijas priekšlikums rada "būtiskus draudus konkurencei atvērta Latvijas un Baltijas dabasgāzes tirgus sekmīgai darbībai un valsts drošībai", iepriekš pavēstīja "Vienotības" pārstāvji.

Deputāts Edvards Smiltēns (V) uzsvēra, ka Meijas priekšlikums pilnībā maina gāzes tirgus atvēršanas un direktīvas ieviešanas koncepciju, paredzot, ka arī turpmāk esošie LG akcionāri, tostarp "Gazprom" un "Itera", varēs tieši vai pastarpināti būt Latvijas dabasgāzes pārvades sistēmas un krātuves īpašnieki.

"Nav šaubu, ka, saglabājot "Gazprom" un "Itera" tiešu vai pastarpinātu kontroli pār šo stratēģisko un visai Baltijai nozīmīgo infrastruktūru, mēs pakļautu riskam visu turpmāko Baltijas dabasgāzes tirgus attīstību," teica Smiltēns, vēršot uzmanību uz šā brīža pieredzi, kad LG savu akcionāru interesēs liek dažādus šķēršļus trešo pušu piekļuvei.

Tikmēr deputāte Lolita Čigāne (V) debatēs šo priekšlikumu salīdzināja ar klusu Ziemassvētku vecīti, taču viņš savā maisā neesot atnesis dāvanas, bet gan LG un "Gazprom" intereses.

Savukārt Meija parlamenta sēdē noraidīja kolēģu kritiku, "Vienotības" pārstāvju neapmierinātību skaidrojot ar neizpratni par to, ka atbalstīts opozīcijas priekšlikums. Noraidot šo priekšlikumu, "Gazprom" lobijs tiktu pagarināts, viņš uzsvēra.

"Apstākļos, kad nepastāv nekāda īpašumtiesību saikne starp pārvades sistēmas operatoru un konkurences apstākļos strādājošu piegādes uzņēmumu, tiek radīta vide, kur vislabāk attīstīties konkurencei," klāstīja Smiltēns.

Meijas priekšlikumu atbalstīja viņš, deputātes Inguna Sudraba (NSL) un Silvija Šimfa (NSL), kā arī deputāti Jānis Klaužs (ZZS) un Ingmārs Līdaka (ZZS).

Atbalstītie likuma grozījumi paredz, ka no LG neatkarīgs gāzes pārvades un uzglabāšanas operators tiks izveidots no 2017. gada 3. aprīļa, bet LG pilnībā sadalīt plānots līdz 2017. gada beigām.

Pēc diviem gadiem dabasgāzes cenu noteiks tā tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties. Taču mājsaimniecībām tiks nodrošināta iespēja saņemt to arī par regulatora noteiktajiem tarifiem, nevis tirgus cenu. Publiskajam tirgotājam pienākumu piegādāt gāzi par regulētiem tarifiem noteiks ar Ministru kabineta noteikumiem.

Likumprojekts paredz noteikt valstij pirmpirkuma tiesības, ja persona, kas ir vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas īpašnieks vai šādas sistēmas operators, atsavina vairāk nekā 1% sava uzņēmuma daļas vai akcijas. Tāpat valsts varēs pretendēt uz pirmpirkuma tiesībām, ja komersants, kam pieder dabasgāzes pārvades sistēma vai jebkāda tās daļa, vai Inčukalna pazemes gāzes krātuves daļa, atsavina dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas Inčukalna gāzes krātuvei nepieciešamās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas.

Līdz ar izmaiņām paredzēti nosacījumi vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora īpašniekiem, nosakot, ka tam jābūt nošķirtam no dabasgāzes un elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības. Ja investors būs valsts, viena un tā pati valsts pārvaldes institūcija nedrīkstēs kontrolēt energoapgādes komersantu, kas ražo un tirgo dabasgāzi un elektroenerģiju. Satversmes aizsardzības birojam un Drošības policijai būs jāsniedz atzinums par personas un darījuma atbilstību un tā ietekmi uz nacionālo drošību, teikts EM sagatavotajā informācijā.

Tāpat grozījumi nosaka sabiedriskā pakalpojuma regulatora tiesības un pienākumus, īstenojot dabasgāzes sistēmas operatoru uzraudzību, kā arī soda naudas piemērošanu gāzes operatoram pārkāpumu gadījumos.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - LG, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, un Latvijai patlaban ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.

Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH" (47,23%). Krievijas "Gazprom" pieder 34%, bet 16% - Krievijas "Itera" meitasuzņēmumam "Itera Latvija".