Šovasar par "Latvijas gāzes" jauno valdes priekšsēdētāju kļūstot bijušajam Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim, uzņēmumā plašas darba iespējas pavērušās Kalvīša kādreizējiem līdzgaitniekiem - Vinetam Veldrem un Jānim Straumem, vēsta raidījums.
Tagad tur strādā Kalvīša bijušais padomnieks Raimonds Lazdiņš. Viņš valdības māju savulaik bija spiests atstāt, jo izstrādāja pretrunīgos drošības likumu grozījumus, pret kuriem iestājās eksprezidente Vaira Vīķe Freiberga un pret kuriem sabiedrība izteica viedokli referendumā. Arī no lidostas "Rīga" drošības departamenta direktora amata Lazdiņu noņēma, jo atklājās nesankcionēta darbinieku sarunu noklausīšanās.
Jau vēstīts, ka "Latvijas gāzē" no oktobra strādā arī bijusī Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane. Viņa stratēģiskā uzņēmuma valdei un darbiniekiem sniedz juridiskos padomus. Dreimane raidījumam vairās atklāt, kurš tieši viņai šo amatu piedāvāja.
Kalvīša valdībā Veldre bija veselības ministrs, abi pārstāvēja "Tautas partiju". Veldre pēc profesijas ir vetārsts. "Latvijas gāzē" viņš strādā par inženieri gāzapgādes departamentā. Raidījums noskaidrojis, ka Veldres pārziņā ir debitoru jeb parādnieku jautājumi.
Savukārt sporta kompleksa vadīšana monopoluzņēmumā jau aptuveni mēnesi uzticēta kādreizējam Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem. Bijušais "tēvzemietis", balsu pirkšanas skandālā Jūrmalas mēra vēlēšanās KNAB noklausītajās sarunās saukts arī par "Batjku", no politiskās skatuves ilgāku laiku bija prom. Līdz pagājušajās Saeimas vēlēšanās pieteica savu atgriešanos kopā ar Kalvīti, Ivaru Godmani un Aināru Šleseru partijā "Vienoti Latvijai". Jaundibinātais spēks ar politikas smagsvariem vēlēšanās neguva labus rezultātus. Straumem jaunajā amatā būs jāgādā, lai Latvijas gāzes darbinieki saglabātu labu fizisko formu.
A/S "Latvijas gāze" pārstāvis Vinsents Makaris raidījumam neatklāj, vai uz vakanci bija izsludināts kāds konkurss: "Tā ir mūsu privāta darīšana! Te es gribu piebilst, ka sporta komplekss neiet tarifos iekšā. Tas neietekmē patērētāju. Tā ir mūsu izvēle, kā mēs to esam izvēlējušies".
Tāpat ziņots, ka "Latvijas gāze" jau sen nepieder valstij, bet gan to kontrolē Krievijas "Gazprom", Jura Savicka vadītā "ITERA Latvija" un pagaidām vēl arī Vācijas kompānija "E.ON Ruhrgas".
To, cik 440 tūkstoši lietotāju maksā par gāzi un tarifu aprēķinu pamatotību vērtē neatkarīga valsts institūcija - Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija. Viens no tās vadošajiem ekspertiem gāzes jautājumos – Enerģētikas departamenta Gāzes nodaļas vadītājs Jānis Eisaks nolēmis pamest darbu valsts institūcijā un pēc raidījuma "Nekā Personīga" rīcībā esošām neoficiālām ziņām, viņš no nākamā mēneša vidus plāno sākt strādāt uzņēmumā "Latvijas gāze".
Eisaks pārstāvējis Latvijas valsti gan sarunās ar Latvijas gāzi, piemēram, par Inčukalna gāzes krātuves modernizāciju, gan rakstījis likumus un saskaņojis ar kolēģiem Eiropā. Viņa tiešā atbildībā atradās visi ar dabas gāzes nozari saistīti jautājumi - sākot ar tarifu aprēķināšanas metodiku, beidzot ar regulatora pārstāvēšanu dažādās starptautiskās organizācijās, norāda raidījums. Atšķirībā no Regulatora padomes locekļiem, kuri divus gadus nevar strādāt uzņēmumos, par kuriem iepriekš lemts, Eisakam šādu aizliegumu nav.
Līdz ar sašķidrinātās gāzes termināļa darbības uzsākšanu Klaipēdā, Latvijai ir beidzies Briseles noteiktais pārejas periods, kas ļāva "Latvijas gāzei" darboties šajā tirgū kā monopolistam. Tomēr regulatora šoruden pieņemtos noteikumus, ka cauruļvadus un pazemes krātuvi varētu izmantot arī citi piegādātāji, "Latvijas gāze" boikotēja tiesā. Eisaks laikā, kad rit tiesvedība, pāriet pretējā pusē.
Regulatora eksperta alga vidēji ir 1779 eiro mēnesī. Enerģētikas sektorā tā nav augsta, taču salīdzinot ar algām valsts pārvaldē, tas ir pieklājīgs novērtējums. Eisaks iesniedzis atlūgumu un Regulatoru pavisam pametīs 8. janvārī.
Eisaks raidījumam atzinis, ka regulatoru pametis pieaugošā politiskā spiediena dēļ. Taču viņš izvairās runāt par turpmākajiem plāniem attiecībā uz jauno darba vietu. Arī par piedāvājumu strādāt "Latvijas gāzē" Eisaks raidījumam komentārus nesniedz.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece - Ozola (ZZS) pieredzējuša regulatora darbinieka iespējamu aiziešanu strādāt "Latvijas gāzes" labā sauc par bīstamu tendenci. "Līdz šim mēs tikai nojautām, cik liela ir "Latvijas gāzes" lobija ietekmes zona - tāds viņu draugu "astoņkājis", tad šis ir tas brīdis, kad tās mūsu nojautas izgaismojas. Mēs redzam, ka iespējams šie cilvēki arī iepriekš atbalstījuši nevis Latvijas valsts intereses, bet "Latvijas Gāzes" intereses," sacīja ministre.
Raidījumam tas liekot uzdot jautājumu, cik godprātīgi regulators izstrādājis noteikumus, kas gāzi ļautu piegādāt no alternatīviem avotiem un, cik aktīvi tas aizstāvēs valsts intereses tiesvedības procesā ar Latvijas gāzi.
Ekonomikas ministre aicina drošības iestādes rūpīgi sekot, vai bijušie valsts darbinieki dienestā gūto informāciju neizmanto ļaunprātīgi un nepārkāpj konfidencialitātes aizliegumu. Tieši šobrīd notiek gāzes tirgus atvēršanas process un "Latvijas gāze" nekautrējas izmantot savu lobiju gan Saeimā, gan citur, lai to aizkavētu.
Valda Lokenbaha vadītā Regulatora padome strādā no 2011. gada un līdz pat šai vasarai tai nebija redzamu domstarpību ar "Latvijas gāzi", kas ļauj secināt, ka monopolists līdz šim bijis apmierināts ar regulatora apstiprinātajiem tarifiem. Drīzumā padomei beidzas pilnvaras un Ekonomikas ministrija izsludinājusi konkursu uz Regulatora padomes locekļu amata vietām.
"Kritiski svarīgi, lai tie cilvēki, kas turpinās vadīt regulatoru, būtu profesionāļi savā jomā,būtu godprātīgi un spētu tikt galā ar savu aparātu, jo, nereti, vērojot regulatora darbu, es redzu, ka dažu brīdi vadība ne pārāk labi orientējas tajā, ko dara viņu darbinieki," raidījumam pauda ministre.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!