Foto: AFP/Scanpix
Nozīmīgākie notikumi enerģētikas jomā Latvijā šogad bija pirmais gads brīvajā elektroenerģijas tirgū un gāzes tirgus atvēršana, kuru patlaban skata Saeimā, pastāstīja aptaujātie enerģētikas eksperti.

Enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš atzīmēja, ka 2015.gads bija pirmais Latvijas mājsaimniecībām brīvajā elektroenerģijas tirgū un daudz bažu nav piepildījušās. Lai arī tarifi gada sākumā pieauga, tās mājsaimniecības, kas tirgū bija ieinteresētas un aktīvas, būtisku kāpumu neizjuta, ņemot vērā pēdējo gadu laikā zemākās elektroenerģijas cenas biržā.

Tāpat, visticamāk, pozitīvi uz elektroenerģijas cenām Latvijā varētu atsaukties jauno elektrosavienojumu "NordBalt" (Lietuva - Zviedrija) un "LitPol Link" (Lietuva - Polija) nodošana ekspluatācijā.

Vienlaikus viņš gan norādīja, ka bija cerējis uz aktīvāku mājsaimniecību darbību brīvajā tirgū. "Galvenais sekot informācijai un izdarīt pārdomātu izvēli," uzsvēra Āboltiņš.

Savukārs otrs būtiskais jautājums enerģētikā šogad esot bijusi gāzes tirgus liberalizācija, kas uz priekšu virzās ar "milzīgām mokām". Eksperta ieskatā attiecīgajā procesā ir dažādas interešu grupas un konflikti, kas apgrūtina gāzes tirgus atvēršanu.

Pēc viņa teiktā, pašreizējais monopolists - energokompānija "Latvijas Gāze" - kavē tirgus atvēršanu, piemēram, tiesā apstrīdot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātos Latvijas gāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas tostarp paredzēja trešo pušu piekļuvi un iespēju Latvijas patērētājiem gāzi iegādātes ārpus Latvijas.

Āboltiņš uzsvēra, ka tieši gāzes tirgus liberalizācija būs galvenais notikums enerģētikā Latvijā nākamgad, kur, visticamāk, turpināšoties dažādas peripetijas.

Arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš norādīja, ka elektroenerģijas tirgus brīvlaišana bija nozīmīgs notikums Latvijas enerģētikā šogad. Izvērtējumu gan paust vēl esot pāragri tāpēc, ka aizvadītai tikais pirmais gads, kurā mājsaimniecības strādā brīvā tirgū.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Latvija būtiski atpaliek no kaimiņiem enerģētikas nozarē, jo, kamēr tie strādā pie elektroenerģijas un gāzes infrastruktūras projektiem vai jau nodod tos ekspluatācijā, Latvijā joprojām vilcinās ar gāzes tirgus atvēršanu. Eksperta ieskatā Latvija bremzē kopīga Baltijas valstu enerģētikas tirgus izveidi.

Arī Ozoliņš norādīja, ka tieši gāzes tirgus atvēršana ir būtiskākais nākamgad paveicamais darbs enerģētikā. Vienlaikus gan vairāk esot jāpievēršas tam, kā pats tirgus funkcionēs, jo gāzes tirgus dalībniekiem "nav nekādas intereses", kā tiks sadalīta "Latvijas Gāze" - galvenais, lai tirgus strādā pilnvērtīgi.

Ziņots, ka Enerģētikas likuma grozījumi par gāzes tirgus atvēršanu, kas tostarp paredz "Latvijas Gāzes" sadalīšanu, Saeimā ir apstiprināti otrajā lasījumā. Likumprojektu skatot trešajā lasījumā, gaidāmas diskusijas par vairākiem strīdīgiem jautājumiem, piemēram, "Latvijas Gāzes" sadalīšanas un īpašumtiesību atsavināšanas termiņiem pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram, kura paredzēts nodalīt no energokompānijas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!